diena nr.27, 28 un 29.

nedēļas otrā puse bija tāda diezgan skaista.

trešdien kino nodarbībā skatījāmies tās īsfilmas, ko pagājušo gad uzņēma tie, kas bija izvēlējušies šo kā fakultatīvo. visas tādas daļēji dokumentālās, mockumentary. un pēc tam michel moore "bowling for columbine". tā brīžiem smieklīga, brīžiem nē, man jau vispār viņš tā īpaši nepatīk, kā viņš sagroza faktus saviem uzskatiem par labu, bet daudzas lietas filmā bija interesantas. visa filmas galvenā tēma ir vardarbība tieši ar šaujamieročiem amerikā, uzsvars tieši uz vardarbību skolās. columbine vidusskolā notika viens milzīgs slaktiņš, kur divi vidusskolēni sašāva/nogalināja/ievainoja kādus 140 cilvēkus.

man patika arī fish tank, ko bijām aizgājuši noskatīties otrdien. tāda skarba, bet ļoti skaisti nofilmēta filma par meiteni no slikta rajona ar nelabvēlīgu ģimeni, nezina, ko darīt un tādēļ, nemācēdama ar to tikt galā ar nolūku sāpina visus pārējos.

trešdien arī mans viesutēvs aizbrauca projām uz divām naktīm uz angliju (angleterre) un mēs ar marie palikām divatā.

ceturtdien man stundas laimīgi sākās 9.00. piecēlos, uzvāriju sev kafiju tādu, kā latvijā sliktākajos apstākļos, kad vienkārši uzlej kafijai krūzītē ūdeni un tev visi biezumi krūzītē arī paliek. drausmīgi tādu sagribējās un ar cigareti. vēss, gaiši pelēki zils rīts, kā jau viņi te mēdz būt.

pa dienu viņi aiztaisīja baseinu ziemai ciet. laikam nekad tā arī nepeldēšu šajā baseinā.

pa dienu bija drausmīgs čeinsmoukings.

ā, un saņēmu vēstulīti un kartīti, kas mani drausmīgi iepriecināja. liels paldies. visur dzirdu arī par annas baigo pārsteigumvēstuli, bet neesmu vēl saņēmusi.

šodien pēc skolas ar marijas super retro riteni aizbraucu uz centru. mazliet iepirkos to, ko vajadzēja un nevajadzēja. biju uz ašenem, kas franciski ir h&m, pastaigāju pa pilsētu un tad aizbraucu uz valence iecienītāko un slavenāko parku champs de mars, kur ir tāda skaista nojumīte/lapene, pat nezinu, kā to nosaukt latviski, kiosk de peynets, kas ir visās bildēs ar valence, bet nebiju tur vēl aizgājusi. ar veco pilsētu fonā, rhones upi pa labi un krēmkrāsas sauli acu priekšā bija diezgan skaisti.

marie aizbrauca uz kannām šonedēļ, es rīt braukšu uz afs vīkendu, lai gan galīgi negribās. šodien ar benoit esam vieni mājās, jauki paēdām vakariņas un gari parunājām, kaut kā franciski. pff, tas skatiens, kad cilvēki savelk sejas un saspringst, mēģinot saprast, ko tu viņiem saki, ir nogurdinošs.

marie atsūtīja ziņu, ka viņas vilciens marseļā ir apstādināts uz nenoteiktu laiku. benoit teica, ka tas nereti notiek un bieži vien iemesls ir tas, ka kāds ir izlecis vilciena priekšā un mēģinājis izdarīt pašnāvību.

man nāk miegs, rīt no rīta atkal ar riteni uz tirgu! lasu sontāgas "on photography", drausmīgi interesanti, bet sarežģīti reizē. liek domāt.

ā, un vēl viena no manām mīļākajām literatūrām ir mana brāļa izsmeļošās vēstules, piemēram, šodien: "mamma saka čau". no citas: "man iet baigi labi. algebrā dabūju 8 un 9".

man šķiet viņam ir talants.

bonsoir!