diena nr.37-41.

svētdienā mēs visi, izņemot, marie pēc lieliem svētkiem aizbraucām uz vienu viduslaiku cietoksni, ne īpaši tālu no valence, uz crest pilsētu. tour de crest ir, iespējams, lielākais cietoksnis/tornis visā francijā un uzkāpjot pašā augšā uz terasēm var redzēt pilnīgi visu reģionu, kalnus un laukus. diena bija saulaina, skaidra un skaista, kas mazo ceļojumu padarīja vēl jo patīkamāku.

interesanti, ka cietumniekiem atļāva uz sienām rakstīt/gravēt, tādā veidā atļaujot viņiem atstāt kaut kādas ziņas par sevi, le graffito (kulturāls dokuments). no šādām zīmēm radās arī mūsdienu graffiti.

vakarā benoit ar veronique aizveda abus puišus pusceļā uz kannām, kur viņus sagaidīja (viesmāte) armelle.

pirmdien no rīta veronique aizbrauca atpakaļ uz lyon. pirmā aukstā diena.

otrdienā nekas īpašs nenotika, salu no auksuma. ā, nē, saņēmu annas vēstuli, ilgi gaidīto.par to paldies!

trešdien man bija stundas tikai no 10.00-12.00. pisine- baseins, peldēšana. 400 metri uz laiku, slikti nenopeldēju, bet man gribētos labāk. gribētos atsākt iet uz treniņiem un peldēt ātrāk/labāk. pašlaik man ar peldēšanu ir kā ar angļu valodu, kaut kas ko iemācījos ļoti agri un labi saglabāju, bet gribu pilnveidot, lai būtu LABĀK.

pēcpusdienā bija skype rendez vous, kas bija jauki, bet būtu varējis būt daudz jaukāk, ja tik ļoti nečakarētos visa tehniskā padarīšana. un brīžiem mazliet skumji, naktī par visu, kas atstāts latvijā sapņoju dīvainus sapņus.

atkal man bija ļoti auksti visu dienu un drausmīgi nožēloju, ka nepaņēmu kaut kādas padomju pufaikas no rīgas, jo mājās nekurina un ārā ir auksti, pat zem segas nav īsti silti.

vakarā ar marie aizgājām uz taking woodstock (jeb hôtel woodstock, šeit francijā). bof. nekas īpašs, man likās, ka varbūt filma būs kaut kas jauns, interesants, bet pēdējā laikā visi atrod kaut kādus dīvainus stāstus, lai aptītu vienu un to pašu ideju- kādēļ dzīvojam? kas ir labi/slikti? ko ir vērts sasniegt?, utt. tie paši neatbildētie jautājumi, uz kuriem arī džordžam klūnijam vistiešākajā piemērā viņa jaunajā filmā, manuprāt, nav atbilžu:

(http://www.apple.com/trailers/paramount/upintheair/)

ceturtdien benoit aizbrauca uz lyon uz nakti un mēs ar marie atkal bijām divatā. biju tik ļoti nogurusi un nosalusi, ka visu vakaru pilnīgi neko nevarēju izdarīt, sapratu, ka man garastāvokļu maiņas šeit ir kā hormonālai grūtniecei. high ups and low lows, kaut kā tā.

un daudz laimes luīzei dzimšanas dienā!

šodien skola kā skola, diena pagāja ļoti ātri. meitenes no manas klases mani uzaicināja šodien iet ar viņām uz kaut kādu koncertu bārā l'oasis, uz kuru ies pilnīgi VISI. visa skola par to runā, un visi ies, marie gan nevar, jo viņai rīt no rīta ir kontroldarbi, bet es izdomāju, ka lai gan ir bijusi gruzīga nedēļa un ir ļoti auksti, man taču ir jāatrod kādi draugi šeit un ir jāiet!

mazais šīs dienas prieciņš gan bija tas, ka atnācu mājās, noliku somu, izgāju ārā ievilkt dūmu, ienācu atkal iekšā. pēkšņi sapratu, ka no kaut kurienes nāk siltums. piegāju klāt radiatoram un sapratu, ka viņš silda. mani franču mājas radiatori beidzot arī silda!