ir jāiet gulēt, bet tā kā neesmu vēl īsti atlūzusi, to tieši šajā konkrētajā brīdī nedarīšu.
vasara ir izvērtusies citādāka nekā es biju to iedomājusies. dīvainākie ir tie brīži, kad redzi savu veco dzīvi sev priekšā, atkārtojamies, tās pašas vaimanas un sūdzības, tie paši dranķi un uztraukumi, bet saproti, ka esi no tā gandrīz līdz galam ticis vaļā. gandrīz atrāvies.
superīgi. tiešām.
man ir vēl ļoti maz laiciņa palicis šeit rīgā, šeit latvijā, bet man ir diezgan vienalga. es pat to īsti tā līdz galam nesaprotu.
man gribētos kaut ko vērtīgu te ierakstīt, ko noderīgu bez kaut kādām ik dienas problēmām.
tā kā turpmāk te būs padomi vērtīgai dzīvei-
1. ja tu brauc ar laivu, tad labāk ir kad lietus līst, kamēr brauc, nevis kamēr stāvi. vissliktākais ir, ja tu cel telti, kad līst.
turpinot gan par ikdienas problēmām un piedzīvojumiem. tikko atgriezos no trīsnaktnieka pa kurzemes ūdeņiem. braucām 18 cilvēki, četras ģimenes pa engures upi, puzes ezeru, rindas upi un irbi. bija jauki. pirmajā dienā saulīte spīdēja. otrajā dienā saulīte nespīdēja un četras stundas lija lietus, bet mēs nobraucām 30 km. trešajā dienā bija saulains un silts.
šodien arī bijām pie irbes lokatora un arī tajā poligonā. tik dīvaini pa turieni staigāties. tuksnesis. nebija pat tik karsti kā vienkārši dīvaini. saule spīd, vējš pūš smiltis un visur ir balti klajumi ar mazliet eglēm un priedēm.
un kaut kad pirms tam mēs bijām viļņā. un mēs ar elīzu uz turieni aizstopējām, kas bija ļoti veiksmīgi, interesanti un forši. līdz matu galiem forši. citējot elīzu, mēs "dodamies sevis meklējumos". tā nu es arī grasos doties.
