mm, pagājušajā nedēļā pa skolas dienām nekas īpašs, liekas, nenotika, neko īpašu, vismaz neatceros.otrdienā- bija liels composition sur l'europe ģeogrāfijā, kur mus bija jautājums "vai eiropas savienībai vajadzētu pieņemt arī valstis, kas fiziski neatrodas eiropā" un jāraksta divas stundiņas esseja. līdz šai dienai īsti nezinu, kā, cik labi man gāja, bet trīs lapaspuses sarakstīju.
jā, mīļie draudziņi, franciski! biju ļoti lepna par saviem panākumiem, kad nācu mājās no centra tā sapriecājos par to, ka varēju tik daudz izdarīt. biju izcili, izcili laimīga.
trešdiena- mums kaut kā pilnīgi debīli pārcēla sportu no 10-12.00 uz 11.15-13.15, par ko visi bija ļoti neapmierināti. tā kā man un lucie pēc tam ir kino klase no 13.00, tad mēs, loģiski arī bijām mazliet nelaimīgas.
sportiņā tad sākām klinšu kāpšanu, nē, bet nezinu, kā latviski sauc to, kad tu kāpelē pa tiem akmeņiem, kas ir pielīmēti pie sienām. sapratu, ka tas nav mans mīļākais sporta veids.
pēcpusdienā no dažādām reģiona pusēm atbrauca apmaiņas skolēni, pastaigājām pa valence, es viņiem izrādīju vecpilsētu. man likās ļoti dīvaini, ka, lai gan visi jau bija bijuši valence, ne reizi nebija pastaigājuši kaut kur vairāk pa veikaliem. diezgan sekli.
ceturtdiena- galīga skolas diena. vakarā, kad benoit aizbrauca uz lyon, mēs ar marie tv skatījāmies programmu par lamu vārdiem franču valodā. ļoti vērtīgi, iemācījos dažādus viduslaikos vulgārus lamuvārdus un dažus modernos arī.
piektdiena- pēc skolas aizgāju izņemt kasti, ko man vecāki bija atsūtījuši. turpceļā aizcilpoju līdz lielajam pastam pa 13 min (jā, es uzņēmu laiku, lai pārspētu google maps izkalkulētās 15 min, mappy(s) manus spēkus galīgi nenovērtēja un prognozēja 20 min. tas tā visiem, kas interesējas par jaunumiem gps sistēmās!), un tad mokošas 25 min atpakaļceļā ar 8 kg ļoti neērtu, mazliet ieplēstu kartona kasti un arābiem, kas aizmugures svilpoja : "salut, mademoiselle, c'est pas lourd? je peux t'aider?" atgādināšu, ka valence ir pilna ar mačistiskiem arābu izcelsmes vīriešiem.
kad tiku līdz mājām, manas rociņas galīgi trīcēja, tā, ka ar telefonu normāli nespēju rīkoties. kastē bija jauks pārītis dūraiņu, rupjmaize, saldskābmaize, zefīri un piparkūkas, grāmata, dāvanas viesģimenei un citas mantas. jauki to bija saņemt, un prieks bija, ka visi, nogaršojuši latviešu maizi, izteicās ļoti atzinīgi.
bet francūžiem tomēr mīļāki ir un paliek laimas zefīri šokolādē.
pēc tam satiku marie un ophélie centrā, nokārtojām dažādas sīkas lietiņas un tad devāmies dzert karstvīnu. tas bija galīgi jauks vakars, sēdējām iekšā siltumā ar karstvīnu, kas rosīja smieklus un sarunas, kad ārā valence vecpilsēta bija izgaismota un auksta. viss tieši, kā ziemā vajadzētu. tikai sniega trūka.
un kad atgriezos mājās, mani gaidīja vēl viens lielisks pārsteigums- manas zenit bildes!! paldies, paldies, elīz!!!
sestdiena- no paša, paša rīta devāmies uz kannām. gribēju visu ko vilcienā padarīt, bet beigās vienkārši nogulēju.
stacijā, kad gaidījām armelle, bijām liecinieces tādai ideālajai côte d'azur ainai, kad atbrauca smuks pārītis un motorollera, meitene fiksi nokāpa, novilka ķiveri, sabučoja savu draudziņu lielā steigā un steidzās uz savu vilcienu. tikmēr puisis arī novilka ķiveri, nokāpa un, kad viņa jau bija nokompostrējusi savu biļeti, viņi saskatījās, sasmaidījās un viņa aizsteidzās. viņš uzvilka ķiveri, uzkāpa uz sava motorollera un aizbrauca. eleganti.
pēcpusdienā ar marie nokāpām līdz kannām, pastaigājām un uzkāpām atkal augšā uz le cannet. kā vienmēr jauki parunājām, un jauki pastaigājāmies.
vakarā, kad armelle aizbrauca ar savu jauno draudziņu uz nicu uz kino, mēs visi enfants noskatījāmies "noķer mani, ja vari".
svētdiena- no rīta ar armelle aizbraucām uz tirgu, marie arī gribēja sākumā braukt, bet beigās neatbrauca, jo pēc dušas kaut kādu nenoskaidrotu iemeslu dēļ galīgi sakrenķējās. mēs iepirkāmies un tad aizgājām līdz rue d'antibes izdzērām pa kafijai starp amerikāņu tūristiem un franču buržujiem.
kad atbraucām atpakaļ, marie bija diezgan laimīga, runājās ar savu draudziņu amerikā.
pēcpusdienā mēs ar marie izcepām scones. abiem puišeļiem ļoti garšoja.
pirmdiena- sāku nopietni mācīties savam šīsdienas lielajam ģeogrāfijas kontroldarbam par anglijas un spānijas kartēm, kurās sazīmēti katrā kādi 20 dažādi simboli precīzās vietās ar franciski ļoti specifiskiem paskaidrojumiem.
otrdiena- pēc vēsturēm ļoti jauki parunājos ar misjer darno, man bija tāds prieks. runājām par franciju, par latviju, politiku. viņš ir galīgi foršs, nezinu, vai viņi francijā dod skolotājiem puķes gada beigās, bet domāju, ka es iedošu vienalga, vai viņi dod vai nē!
pēc tam ar ophélie un marie paēdām centrā pusdienas. diena bija saulaina, bet ne īpaši silta.
vakarā braucām uz lyon, jo tā bija pēdējā diena slavenajam fête des lumiéres, kas lyon notiek katru gadu. tāds kā starorīga, tikai daudz lielāks un iespaidīgāks.
atbraucām pie veronique, paēdām vakariņas, parunājām, iedzērām vīnu, mēs ar marie mazliet noreibām un devāmies uz centru. kādas trīs stundas staigājāmies apkārt pa centru, viss bija skaistās gaismu instalācijās un pilsēta pārpildīta ar cilvēkiem. lyon ir tik ļoti skaista pilsēta, es gribētu tur dzīvot kādu dien!
viss smaržoja pēc karstvīna un ceptiem kastaņiem, jo uz katra stūra pārdeva visādus gardumus.
es jutos tik ļoti laimīga!
trešdiena- 00.43 atgriezāmies veronique mājās, kādu pusstundu nevarēju iemigt, bet tad atlūzu. cēlos 5.25, lai savāktos+vēl mazliet, pavisam mazliet atkārtotu savas zināšanas ģeogrāfijas kontroldarbam.
6.45 izbraucām uz valence. ieradāmies 7.54, tieši laikā, lai paspētu uz stundām. franču valoda, tad lielais kontroldarbs. dabūju spānijas karti, nemāku prognozēt vēl cik labi/slikti man gāja, bet ļoti ceru, ka vairāk pirmais kā otrais.
pēc tam mums atkal mainīja tos sporta laikus, jo, kā izrādās, administrācija nebija informēta par to pirmo maiņu. tagad mums ir galda teniss no 10.00 līdz 12.00, ļoti korekti.
pēcpusdienā bija kino stunda un mēs filmējām neko īpašu ar visu īsto aperatūru, bija interesanti, tikai mazliet sabēdājos. atkal uznāca domas par nākotni un tādām lietām.
vakarā ieradīsies veronique ,es mēģināšu vēl mazliet pastrādāt, sākt kravāties.
tā, kā, bonsoir, jums visiem!
P.S. mēs izvācamies no šīs mājas nākampirmdien (14.decembrī), jaunajā dzīvoklī ievācamies pirmdienā (4.janvārī). trīs nedēļas, tātad būsim bez mājvietas, bet sākoties jaunajam gadam variet, mīlīši, man rakstīt, es ļoti gaidīšu, uz jauno adresi
16 rue du pont du gât
26000, valence
france
cukurvate franciski ir barbe à papa jeb tēta bārda
mmm, c'est bon!
sirdis māju lielumā
fête des lumiéres
