piektdiena, 29 janvāris.skolu beidzām 14.00, ar marie un ophélie atnācām mājās. pēc tam ophélie aizgāja iepirkties ar savu māsu un mēs ar marie aizgājām izdzert pa chocolat chaud "le grand café", par kuru biju tik daudz dzirdējusi, bet nekad nebiju tur bijusi. kā izrādījās nekas ļoti īpašs tajā kafejnīcā neslēpās, izņemot to, ka tā atrodas pašā, pašā, pašā centrā.
marie nopirka krāsu matiem un tos nokrāsoja.
sestdiena, 30 janvāris.
rīts tirgū bija svaigs un pilns saules.
pēc pusdienām braucām savākt kostarikānieti, kas dzīvo valence, lai dotos uz afs vīkendu nr.2. kā izrādījās, viņai līdzi brauca arī viņas viesu māsa, kas ir diezgan kaitinoša būtne. mašīnā mēs bijām diezgan saspiesti, es maximilien turēju klēpī. un nepalīdzēja īsti tas, ka kostarikānietes viesu māsa uzskaitīja véronique visas lieliskās zinātniskās fantastikas grāmatas, ko viņa savā mūžā ir izlasījusi. nabaga véronique tikai kratīja galvu.
kā jau katrā afs vīkendā trīs stundas runājām par to, kas mums patīk francijā, par to, kas mums nepatīk, par mūsu viesģimenēm, utt.
vakarā apsēdos pie viena no lielajiem vakariņu galdiem, kur sēdēja daudz francūžu, kas gatavojas braukt projām uz kādu citu valsti. mēs par visu ko runājām, kas bija forši.
pēc tam mēs sākām gatavoties rītdienas "talantu šovam", tā kā es mīlu talantu šovus, biju pilnīgā sajūsmā! beigās gan nebija tik slikti, mēs ar divām somietēm izveidojām mūsu grupiņu un sākām gatavot mūsu mazo izrādīti. somiete anni bija ļoti forša, tāda happy go lucky meitene, kas daudz smuki smaida un smejas.
atradu savu istabu, ko dalīju ar vienu mazliet kautrīgu francūzieti anouk. pa nakti es gandrīz vispār negulēju, jo mums istabā nebija radiatoru, tā kā visu nakti salu un nespēju iemigt.
svētdiena, 31. janvāris.
pēc brokastīm mēs devāmies iepazīties ar jaunajiem afsiešiem, kas tagad ieradās no austrālijas, jaunzeilandes, utt.. mēs sagatavojām mazus savas valsts karodziņus un mazus karodziņus ar savu vārdu. pēc tam tos piespraudām valsts karogus pie rajona kartes un savus vārdus pie pasaules kartes, iepazīstinājām sevi un devām mazu padomiņu par franciju.
pēcpusdienā mēs kādu brītiņu stāvējām ārā un neko īsti nedarījām. es mācīju pāris meitenēm dejot valsi, jo kā izrādās gandrīz neviens to nemāk.
pēc tam bija "talantu šovs", kas bija SUPER INTERESANTS! nē, nu, labi, nebija jau tik traki.. bija viens amerikānietis, kurš kā izrādās māk ļoti smuki dziedāt. mēs arī uzvedām mūsu mazo izrādīti, kas bija balstīta uz patiesiem jokiem par apmaiņas studenta pirmo saskarsmi ar savu viesģimeni. beigās mums diezgan labi tas izdevās, negribu jau te sevi glaimot, bet zālē skatītāji daudz smējās un daudzi pēc tam pienāca klāt, lai izteiktu komplimentus (to pašu nevarētu teikt par barbie girl uzvedumu, kas man liekas ir vismaz viens katrā talantu šovā. bet kaut kādu mistisku iemeslu dēļ tie nekad nav smieklīgi...) :D.
pēc tam bija launags. kā jau katrā franču launagā, katrs francūzis atbrauc ar savu super gardo kūku un tev priekšā beigās ir galds pārpildīts visādu gardumu.
atpakaļ braucu ar kostarikānieti un viņas viesģimeni. loģiski, ka arī visu atpakaļceļu viņas viesumāsa runāja par visādām ļoti interesantām lietām (mans skats uz viņu vēl vairāk pasliktinājās iepriekšējā vakarā, kad viņa pēc trešā lazaņjas gabala norīšanas, mēģināja griezties un smieties reizē, bet tas viss beidzās ar to, ka viņa visu priekšā izvēmās pie vakariņu galda. smalki). katrā ziņā kostarikānietei paveicās un viņa iemiga, kamēr es visu atpakaļceļu klausījos viņas viedokli par visu. tajā pašā dienā visa mana ģimenīte bija aizbraukusi slēpot, tā kā ierados un neviena nebija.
vakarā jutos galīgi slima un devos gulēt.
pirmdiena, 1.februāris.
no rīta pamodos un man vēl joprojām bija vēlme vemt un gulēt. kad cēlos no gultas, konstanti zaudēju līdzsvaru. matemātikas izsēdēju ar karstu galvu un tā kā mums nebija ekonomikas, devos pēc tam mājās un atgūlos.
uz kādām 20 minūtēm iemigu un tad redzēju, liekas, visbriesmīgāko sapni savā mūžā, kas stipri jaucās ar realitāti. es murgoju, ka mēģinu piecelties no savas gultas, bet es tik ļoti trīcu, ka es nespēju piecelties un visulaiku krītu atpakaļ uz zemes. vienā brīdī es pagriežos pret spoguli un skatos uz savu sarkano un pārmocīto seju, reizē mēģinot ar visiem spēkiem uzvilkt savu kratošo ķermeni stāvus, bet tas nekādi neizdodas. kaut kā ierāpjos atpakaļ gultā un tad ierodas marie, kas uz mani skatās un neko nesaka. tad es pamodos un marie stāvēja durvju starpā un man kaut ko jautāja.
visu pēcpusdienu pēc angļu valodas atkal gulēju.
otrdiena, 2.februāris.
no rīta piecēlos un vēl joprojām jutos slima, bet devos uz skolu tik un tā, jo man bija mans bac blanc (skolas veidoti eksāmeni, kas ir visām 11 un 12 klasēm, taisīti tādā pašā veidā kā īstie valsts eksāmeni bac gada beigās. tos veido, lai skolēni redzētu savu aptuveno atzīmi īstajā bac un arī, lai sevi sagatavotu ) rakstisk franču valodā. četras stundas.
temats mani vispār neiedvesmoja un tā kā es jutos vēl joprojām slima, jutos galīgi izgāzusies. nespēju sakoncentrēties, nu, jā, stulbi.
pēcpusdienā ar marie sākām gatavot tarte au citron meringuée, lai nākamajā dienā svinētu véronique dzimšanas dienu.
vakarā ēdām crêpes, jo tā bija tā diena, kad tradicionāli francijā visi tās ēd.
trešdiena, 3.februāris.
ar kino klasi mēs aizgājām noskatīties slaveno kubrika "shining", kas pat pēc vairāk kā divdesmit/trīsdesmit gadiem, manuprāt, bija diezgan baismīga. lieliski nofilmēta.
diena bija ļoti saulaina un spirgta. tāda saulaina, kas iedvesmo.
pēcpusdienā ar marie pabeidzām mūsu tarte, kas iznāca l-i-e-l-i-s-k-i.
vakarā ieradās véronique, mēs atvērām pudeli šampanieša un svinējām. benoit viņai uzdāvināja dārgu tējkannu no marriage frères, mēs ar marie "improvizēto sejiņu" cepumus un jēkaba nīmaņa+andra keiša "dziesmas par mīlestību".
ceturdiena, 4.februāris.
no rīta man bija mans bac blanc bioloģijā. pusotra stunda paskrēja ļoti ātri un es paspēju atbildēt tikai uz 2,5 jautājumiem no četriem, bet, nu, labi..
ses debatējām par to, vai francijā vajadzētu aizliegt musulmaņu "burka" lakatu valkāšanu, jo tagad par to notiek lielas pārrunas.
piektdiena, 5.februāris.
no rīta laiks bija lietains, bet pēcpusdienā debesis noskaidrojās un saulīte spīdēja.
tā kā mums izkrita angļu valoda, tad mēs vairākas klases meitenes aizgājām uz skolas bibliotēku nosist laiku. tās laikam bija vienas no jaukākajām stundām ar maniem klasesbiedriem, ko biju pavadījusi. mēs runājām par visu: dzīvi, skolu, cilvēkiem, attiecībām.
pēc skolas ar marie un ophélie gājām iepirkties un pēc tam aizgājām uz café victor hugo, kur esmu gribējusi aiziet jau kopš ierašanās. café tiešām dod sajūtu, ka esi starp īstiem francūžiem, kas visi atnākuši iedzert pa glāzei piektdienas vakarā. viss ir elegants, bet neuzkrītošs. viesmīļi ir simpātiski un ar tavu glāzi uzsauc arī mazas uzkodas. fonā skan džezs un gaisotne ir smalka.
vakarā ophélie palika pa nakti un mēs noskatījāmie annie hall.
(un agatei daudz laimes vārdadienā!)
sestdiena, 6.februāris.
no rīta ar benoit un ophélie aizgājām uz tirgu. rīts bija saulains un ne īpaši auksts. pēc tam četratā visi aizbraucām uz outlet centru marques avenue blakus esošajā pilsētiņā romans. visas lielo marku drēbes, kas jau tā bija nocenotas, bija vēl vairāk nocenotas. es nopirku sev levi's kleitiņu (jā, jā, ļoti lepojos!), rokassprādzi, balerīnas un t-krekliņu kopā iztērējot 35, 5 euro. ça va!
vakarā benoit salika jauno apaļo stikla galdu virtuvē un mēs ēdām mazas vakariņas pie jaunā galda, uz trim izdzērām pudeli baltvīna. pēc tam ar marie gājām ballēties. aizgājām uz l'oasis, kur solīja lielu ballīti, bet nekā tāda īsti nebija, tad uz le chams, kur satikām marie draudzenes. vakara beigās divatā aizgājām līdz la bastille. mēs tiešām sirsnīgi izrunājāmies, kas bija ļoti forši.
svētdiena, 7.februāris.
pēcpusdienā ar benoit aizbraucām uz lyon, jo tā bija pēdējā nedēļas nogale, kad musée des beaux arts bija izstāde par 20 gs. ietekmīgākajiem mākslas novirzieniem. turpceļā mašīnā es benoit izkratīju sirdi par visu, mēs runājām pa šķiršanos, vecākiem, bērniem, attiecībām un tādām lietām. nezinu, vai pēc tam kaut kas noskaidrojās, vai kļuva vieglāk, bet tobrīd, kad runājām viss likās tik skaidrs un patiess.
lai iekļūtu iekšā, bija jāizstāv milzīga rinda un pēc tam jāspiežās cauri sablīvētai cilvēku masai, kas pulcējās ap lielajiem mākslas darbiem. tā kā bija interesanti.
pēc tam ieradāmies pie véronique, izdzērām pa tējai un pēc tam es mani aizveda līdz vilciena stacijai.
stacija bija gandrīz pilnīgi tukša. es runāju ar marie pa telefonu, kad pie manis pienāca meitene, lūgdama šķiltavas. kad padevu viņai šķiltavas, viņa man lūdza, vai mēs nevaram pastāvēt un parunāt, jo ir viens vīrietis, kas viņai nāk virsū. es, protams, piekritu, bet tas pats vīrietis drīz vien pienāca klāt tik un tā. viņš pa visām varēm gribēja ar mums runāties, pēc tam mēs aizgājām stāvēt blakus vienai citai sievietei, bet viņš tik un tā uzmācās. es neatbildēju uz viņa jautājumiem, un tas viņu ļoti nokaitināja, tā kā viņš sāka man brutāli nākt virsū, tā kā gatavotos sist. šķiltavu meitene iejaucās un vilciens pēc minūtes pienāca, tā kā nekas slikts nenotika.
iekāpu vilcienā un lasīju l'étranger, kad es sāku domāt par to tukšo staciju man sāka kļūt mazliet neērti. lai gan tobrīd neko nejutu, vilcienā sajutos diezgan viena ar iedragātu pašapziņu.
pirmdiena, 8.februāris.
pa dienu izdarīju visādas sīkas lietas, ko ilgi biju atlikusi un biju ļoti apmierināta ar sevi.
angļu valodā ierados ar mazu nokavēšanos un mana super-duper angļu valodas skolotāja man pajautāja, kad es ierados, " do you have a boyfriend?" (jāpiebilst, ka visas manas grupas priekšā). es apstulbusi klases priekšā stāvēju un mazliet kaunpilni atbildēju: "no". tad viņa pasmējās ar tādu omulīgu vecātēva smieklu un paskaidroja, ka viņa to jautāja tādēļ, jo otrā skolā, kur viņa strādā viņai ir audzēknis, kurš konstanti ierodas ar nokavēšanos viņa draudzenes dēļ. super.
vakarā taisījām bananes flambées un karamelizējot banānus benoit sev apdedzināja uzacis un matus. es tā smējos tovakar, kā es ilgi nebiju smējusies!
otrdiena, 9. februāris.
ar marie aizgājām uz brāļu koenu "a serious man" 12.12 seansu. bija ok. mazliet nomācoši, bet oki doki.
ārā lija lietus, laiks bija pelēks un pretīgs, galīgi nekas īpašs nenotika. tikai tas, ka pēc ilgiem laikiem aizbraucām uz badmintonu.
iesācēju valsis
annï
