dienas 177-191

piektdiena, 26 februāris

pusdienās armelle mūs aizveda paēst uz vienu ķīniešu fast-food restorānu. kaut kur starp nūdeļu ēšanu un dīvaina ķīniešu alus dzeršanu, marie un armelle sastrīdējās. baltajā, spoguļiem pilnajā ēdamzālē virmoja nepatīkams un saspringts klusums.

kad izgājām laukā, viņas kā parasti salīga- neko daudz neteikdamas, īsti problēmu neatrisinādamas, apskāvās un pēc tam sasmaidījās ar tiem "ā, nu, dzīvosim tālāk" smaidiem.

pēc tam mēs ar marie devāmies staigāties pa veikaliem. neatradu neko tādu, kas mani vilinātu tik ļoti, lai es arī to nopirktu, tā kā neko nenopirku.

vakarā aizbraucām pie vienas vecas marie draudzenes audrey vakariņās starp draugiem. kādi septiņi jaunieši sēdējām ar kolas, ledus tējas pudelēm, mazām uzkodām un visi, nu, jau studenti runāja savā valodā par to, cik ļoti dzīve augstskolā ir grūta!

vakara gaitā ieradās arī audrey onkulis, kurš mums atstāstīja daudz jo daudz vulgāru jociņu.

sestdiena, 27. februāris.

diena nebija no foršākajām. pamodos neizlēmīga un sapratu, ka manu dzīvi pavadu tā kā to laiku pa veikaliem- neatrodu neko, ko no visas sirds gribētu un, lai gan man ir miljons lietas, kas nepieciešamas, nespēju izlemt, kura man ir visvairāk vajadzīga, tā kā atmetu ar roku un nedaru neko.

svētdiena, 28. februāris.

marie pagatavoja visiem pusdienās panna cotta(s) no savas jaunās recepšu grāmatas, pirmā recepte, kuru viņa no tās izmēģināja.

pēcpusdienā daudz runājāmies. viņa man pastāstīja, ka pēc tam, kad bija spiesta atgriezties no asv tikai pēc sešiem mēnešiem, viņa psiholoģiski netika galā ar to kaunu, kas viņai bija tā deļ radies. domāju, ka tas ir un būs grūti pārlekt no vienas dzīves otrā.

vakarā iekāpām vilcienā, lai dotos atpakaļ uz valence. pa logu varēja redzēt visu skaisto jūras krastu ar sarkanajām klintīm, to apspīdēja rozā gaisma un visur ziedēja skaistas dzeltenas mimozas.

..un kamēr mēs lūkojāmies sapņaini laukā pa logu, ziemeļfrancijā plosījās barga vētra.

pirmdiena, 1.marts.

rīts bija pelēks un mitrs. matemātika un pēc tam divu stundu garš kontroldarbs ekonomikā.

pēcpusdienā aizgāju uz pastu izņemt paciņu, no kāda "anonīma" sūtītāja. izrādās, ka tas bija tētis un mamma, kas bija atsūtījuši kasti pilnu ar laimas zefīra šokolādēm un gaujarta disku ar autogrāfu marie.

gāju mājās laimīga par to, ka dažkārt uzrodas šitādi pārsteigumi, kurus tu, nu, galīgi, galīgi negaidi un tas ir drausmīgi patīkami!

pēcpusdienā marie man palīdzēja uzrakstīt atskaiti manam tpe (franču zpd, atgādinu!). mēs galīgi nosmējāmies to visu rakstot, bet beigu beigās biju apmierināta. nekādas stulbības jau arī nesarakstījām..

otrdiena, 2.marts

stundas man sākās tikai 14.30, ārā plauka pirmais pavasaris un bija pat mazliet silti.

es visu rīta pusi staigājos pa vecpilsētu. atradu veikalu, kur nopirku diegu, lai piešūtu mētelim pogas (loģiski, ka to daru tieši ziemas beigās, kad tūlīt varēšu pārstāt vispār lietot mēteli), nopirku maizi, nopirku lietotu "ma cousine rachel" pa 1 euro, nopirku vīģes no andalūzijas vienā austrumu specialitāšu veikalā. tad aizčāpoju līdz mediatēkai un mazliet pastrādāju.

vakarā ar marie sākām gatavot mīklu, lai pagatavotu vienu specialitāti no bretaņas, kouing-aman. tā ir tāda kvadrātveida kūciņa ar nolocītām maliņām, kas sastāv no tādas speciālas kārtainās mīklas un cukura.

mīklu nr.1 sabojājām, tā kā izlēmām, ka taisīsim vēl vienu. uztaisījām mīklu nr 2., bet nr.1. izrullējām kā picu un tad uz tās sabāzām dažādas saldas lietas. beigās mums iznāca tāda saldā maize/kūka à la tie, kuri sabojā savu pirmo kouing-aman mīklu.

pēc tam atgūlāmies marie istabā un noskatījāmies pirmo how i met your mother sēriju ( iepriekš es nesapratu, kādēļ visi to skatās. bet tagad, kad esmu kļuvusi pilnīgi atkarīga, es jūs, mīlīši, saprotu)

trešdiena, 3.marts.

laiks ārā- pretīgs un lietains. berk.

pēcpusdienā nebija vēlmes pilnīgi neko darīt, tā kā mēs ar marie pēcpusdienu pavadījām dzerot tēju un mācoties. pabeidzām arī mūsu kouing-aman, kad tie bija krāsnī, viss dzīvoklis smaržoja silti pēc kūstoša sviesta un cukura. vienīgais mierinājums lietus laikā.

vakarā atbrauca véronique. četratā pie vakariņām ilgi runājām.

ceturdiena, 4.marts.

atradu sevī baigo motivāciju strādāt, tā kā aizgāju līdz mediatēkai un izņēmu vienu grāmatu ar aptuveni 1500 par literatūru eiropā, ko ar grūtībām atstiepu līdz pašam dzīvoklim.

benoit aizbrauca vakarā uz lyon un mēs ar marie turpinājām skatīties himym.

piektdiena, 5.marts.

no paša rīta skolas cdi (centre de documentation et d'information) gaisā virmoja stress. visi prèmiere (11 klases) skolēni sēdēja pie datoriem un drudžaini drukāja laukā savus tpe, jo šodien tie bija jānodod.

tad, kad viss bija izdrukāts mūsu grupai, devāmies augšā, kur vienas klases durvju priekšā bija pielikts galds, pie kura sēdēja viens vēstures skolotājs. viņš paņēma visus mūsu dokumentus, pierakstīja vārdus un citas formalitātes. un viss.

vakarā ātri sametu mantas koferī un sēdos mašīnā, lai dotos uz kannām. saule lēni rietēja un es sapratu, ka man ir jākļūst happy-go-lucky.

vakarā kannās bijām trijatā, armelle uzlika travis dziesmu "luv", kas atkārtojās atkal un atkal līdz bezgalībai. tā, ka beigās likās, ka esi tādā transā. viss bija tik nostalģisks un lēns tās dziesmas fonā.

sestdiena, 6. marts.

laiks ārā bija mazliet vējains, bet visumā saulains. no paša rīta armelle aizbrauca uz vienu regati.

es piecēlos, nomazgājos un saģērbos. meklēju visur atslēgas, lai izietu laukā, bet nekur neatradu, tā kā atstāju marie zīmīti, lai tad, kad viņa pamostas, viņa man piezvana un ielaiž mani iekšā. ap desmitiem izgāju laukā, aizgāju līdz mazai ģimenes boulangerie le cannet vecajā centrā un nopirku mums divus kruasānus. tad aizgāju vecpilsētas laukumā apsēsties un lasīju camus "la chute". maza meitenīte visulaiku skraidīja pa laukumu un spēlējās ar savu tēti. domāju par to, vai, kad es biju maziņa, mans tētis jebkad tā ar mani gāja laukā staigāties?

ap pusdivpadsmitiem marie piezvanīja un es pametu manu varoni, devos atpakaļ mājās.

pēcpusdienā nokāpām līdz kannām, pastaigājāmies pa veikaliem un nopirkām arī vienu ābolu liķieri. iegājām arī vissmukākajā fromagerie, ko savā mūžā biju redzējusi, un es tur nopirku mazu gabaliņu siera (jo siers ir dāāaaargs!), lai aizvestu atpakaļ uz valence.

vakarā armelle aizbrauca projām vakariņot ar savu draudziņu un mēs ar marie palikām divatā. pasūtījām picu, uzpīpājām, uzdzērām liķierīti un noskatījāmies oušena 12. mierīgs vakars draugu lokā.

svētdiena, 7.marts

no rīta atkal aizgāju uz to pašu ģimenes boulangerie, bet šoreiz sameklēju arī atslēgas.

armelle pamodās un raudāja marie plecā, jo, acīmredzot, vakar bija sastrīdējusies ar savu draudziņu.

pēc pusdienā tā bija marie, kas raudāja, jo nezināja, ko darīt vasarā. viņas amerikas draudziņš grib, lai viņa brauc viņu apciemot, bet viņa viņu vairs nemīl, bet negrib sāpināt.

vētra bija atnākusi arī līdz francijas dienvidu daļai, un četru stundu brauciena vietā pavadījām astoņas stundas uz ceļa, jo uz ceļiem bija milzum daudz sniega. baltās kupenas ceļmalās biedēja visus autovadītājus, bet man tās iedvesa lielu mieru un uzspieda savu lēnumu.

mājiņās ieradāmies ļoti, ļoti vēlu. ļoti.

pirmdiena, 8.marts.

no rīta nogurums spieda manu galvu atpakaļ pie spilvena un pie brokastu galda acis krita ciet. pa slideno trotuāru zem lāstekām čāpojām līdz skolai. parastais "rīta bloks" paskrēja diezgan ātri un drīz jau pienāca pusdienu laiks.

pēcpusdienā spīdēja saule, lai gan ārā bija auksts.

benoit mani pārsteidza, jo bija nopircis kings of convenience disku. tā, nu, arī viss dzīvoklī skanēja lēnās un mierīgās skaņās.

otrdiena, 9. marts.

beidzot pabeidzu "la chute". BEIDZOT.

ārā viss ir saulains, bet tomēr auksts. un vējains, un slidens.

un es nebeidzu domāt par to, ko teica reiz sartrs "l'enfer, c'est des autres".

trešdiena, 10.marts.

pamodos pilnīgi pārgurusi un 1/2 dienas jutos pilnīgi nelietojama.

kino stundā sākām gatavot savu īsfilmu. mums sākumā bija tik forša grupa, līdz tai pievienojās viena no visstulbākajām-kretīniskākajām meitenēm, kas uz šīs pasaules eksistē (franču evija, tiem, kam tas kaut ko izsaka)- madison. un todien ar nogurumu, viņas klātbūtne bija vēl jo vairāk kaitinoša!

pēcpusdienā ar marie skatījāmies gossip girl un dzērām karstu šokolādi.

ceturdiena, 11. marts.

ārā laiks tik pelēks cik pelēks var vien būt.

saņēmos un atbildēju beidzot uz pāris vēstulēm.. vienu "čiks" varu ielikt savā mazo darbiņu sarakstā..

bet, vispār, neko īpašu jau neizdarīju 2010 gada 11.martā. žēl. vairāk jādara, mazāk jādomā, laikam. vismaz man.

draudziņi

ceļā

sniega nedarbi

pirmdienu rīti