dienas nr.136-147

svētdiena, 17.janvāris.

tā kā lyon bija kaut kāda izstāde topošajiem studentiem, tad ar marie turp arī devāmies. diena bija jauka un saulaina, un kamēr marie devās uz savu studentu izstādi, es devos staigāties pa lyon.

kad ierados centrā, belcours, sapratu, ka galīgi nezinu, kur iet un ko darīt, tā kā staigāju apkārt pilnīgi, tā teikt, uz dullo! un tā nejauši nonācu tajās vietās, kur bijām visi kopā fête des lumières. lyon ir ļoti skaista pilsēta un tur ir tiešām daudz ko darīt, tā kā to pāris stundu laikā paspēju izstaigāt tikai pussalu (presque île, kas tagad ir pats pilsētas centrs. pussala, kurai katrā pusē tek cita upe). bet to pāris stundu laikā visādas dīvainas lietas arī paspēja notikt.

kā, piemēram, ejot pa vienu no mazajām ieliņām, man pretī gāja vīrietis, tā ap 50 gadiem, kurš, mani ieraudzījis, pēkšņi izsaucās: "chérie!" un mani apskāva, sabučoja uz abiem vaigiem un devās tālāk. es tur stāvēju, pilnīgā šokā, nesaprastama, ko man tagad būtu īsti jādara..

dīvainais atgadījums nr.2 bija tad, kad es sēdēju stacijā gaidot metro un tāds čalītis, students, sāka ar mani diezgan neveikli runāties. kādas 10 minūtes runājāmies, beigās viņš teica, ka viņam esot viens draugs valence un ka viņš man iedošot viņa numuru, lai es varētu viņam piezvanīt. (?), nu, labi.

satiku marie un véronique un devos atpakaļ uz valence ar kaut kāda metro satikta puiša drauga numuru kabatā un nepazīstama pusmūža francūža buču uz vaigu. hm.

pirmdiena, 18. janvāris.

pēcpusdiena pilnīgi neko jēdzīgu neizdarīju.

naktī, 3.00, piecēlos visa karsta un sasvīdusi, bet pirms paspēju iedomāties, ka varbūt esmu apslimusi, paspēju atkal aizmigt.

otrdiena, 19.janvāris.

pa dienu man uznāca tādi brīži, ka likās, ka esmu slima, bet beigās nekas nopietns.

skolā mums bija vēsturē jāraksta liela argumentētā eseja pa trim stundām, kurām pa vidu bija pauze, kad gājām uzņemt klases foto. šeit tas viss bija daudz ātrāk, čiks un viss, tā teikt. nebija nekāda baigā kārtošana pēc sejām, tāda, ka visas smaidošās elīnas un jāņus liek priekšā, visus tādus mazāk normālos, nesimpātiskākos liek aizmugurē, bez kaut kādiem ne pa tēmu palmu kokiem sānos.

pēcpusdienā paņēmu savu zenitu līdzi uz skolu, gaisma bija ļoti smuka. tāda mazliet maiga, dūmakaina, sabildēju savus klasesbiedrus.

vakarā ar marie pagatavojām benoit vakariņas un vakarā skatījāmies "milk", ko man bija aizdevusi klasesbiedrene. biju mazliet vīlusies, jo tiešām biju gaidījusi kaut ko interesantāku, bet vienīgie, kas man filmā patika bija, protams, šons pens milka lomā un james franco, kas spēlēja viņa lielo mīlestību.

trešdiena, 20 janvāris.

ar kino klasi mēs aizgājām noskatīties "valsi ar baširu". doma taisīt animācijas filmu par karu un lauzt kaut kādā veidā stereotipus, ka animācijas filmas ir tikai bērniem ir lieliska. režisors attēlo daudz sapņus/murgus par karu, kas poētiski un skaisti. bet ainas no mūsdienām, kuras viņš izmanto, lai salīmētu dažādās fantāzijas kopā, ir diezgan plakanas un drīzāk salauž filmu nekā to lipina kopā.

vakarā ar marie izcepām galette des rois ar mūsu pašu gatavoto kārtaino mīklu, un tā bija gāaaaardā!!!! labākā, ko es savā mūžā biju ēdusi. viss bija perfekts.

ceturdiena, 21.janvāris.

pa visu franciju bija streiks pret skolu reformu, tā kā man nenotika stundas visu rītu. sāku tikai 13.00. tā kā no rīta piecēlos, izlasīju visu new york times pielikumu, ko man vecāmāte bija atsūtījusi, izdzēru vismaz kādus divus litrus tējas, lasīju keats dzeju un izbaudīju saulaina rīta vientulību.

kad ierados, skola izrādījās pustukša arī pēcpusdienā, daudzas stundas izkrita. pēc skolas ophélie mani pavadīja mājās, mēs runājāmies par dzīvi un citām muļķībām.

kad atnācu mājās man sāpēja galva, es lasīju l'etranger un klausījos šopēnu.

tāda kulturāla diena.

piektdiena, 22.janvāris.

m.darnaud man iedeva vienu rakstu par latviju, ko bija izlasījis vienā franču politikas žurnālā . autors bija igaunis, kas stāstīja, cik ļoti daudz attīstītāka ir igaunija salīdzinājumā ar latviju, un, ka nav brīnums, ka jūs esat dzirdējuši tikai par divām baltijas valstīm- lietuvu un igauniju, jo latvija taču ir bez maz vai bedre tām divām pa vidu. nu, labi, varbūt es mazliet pārspīlēju, bet raksts galīgi nebija jauks un iedvesa manī mazliet dusmas pret mūsu lēnajiem kaimiņiem.

vakarā aizgājām ar ophélie trijatā uz whatever works, jo to rādīja le navire. mēs ļoti jauki pavadījām laiku, pēc tam aizgājām uz le chams izdzert pa monako.

vakarā benoit aizbrauca uz lyon un mēs ar marie izklaidējāmies. pirmo reizi parunājos arī ar viņas čalīti amerikā, tarun, kas man paziņoja, ka "you are so lucky, i would do anything to be in your place, to be in france right now".

sestdiena, 23.janvāris.

autobuss uz kannām bija 7.30, tā kā cēlāmies agri agri. pirmoreizi braucām 1.klasē: platāki krēsli un mazāk ļautiņu, bet nesūdzos.

pēcpusdienā ar marie nokāpām līdz rue d'antibes, kannu galveno iepirkšanās ielu, lai izmantotu izdevību, ka ir izpārdošanu laiks. nopirku visādas vajadzīgas un nevajadzīgas lietas un paspēju financiāli bankrotēt! jēj! bet, nu, labi, man taču vienalga, esmu vēl jauna un nav jau tā, ka miršu badā!

armelle vakarā devās uz kaut kādu balli, mēs palikām mājās vieni, skatījāmies nrj (tāds kā european hit radio francijā) music awards televizorā, kas ar visām savām rihannām, black eyed peas, beyonce un pārējām zvaigznēm notika kannu palais des festivals. marie nebeidza ik pa brīdim iespiegties : " PUTAIN, tas taču ir te pat blakus!".

tā kā tā nav mana favorītmūzika, man par to visu lietu bija diezgan vienalga. jāatzīstas gan, ka viens brīdis bija izcils- kad ārā iznāca viens no vakara vadītājiem un paziņoja, ka balva, ko viņi jau bija pasnieguši black eyed peas par gada labāko ārzemju grupu īstenībā pienākas tokio hotel, kuri nemaz nebija ieradušies. nais.

svētdiena, 24.janvāris.

pēcpusdienā es devos ar puišeļiem staigāties pa krastmalu, kamēr marie trennējās vadīt auto. laiks bija pelēks, bet es sabildēju daudz ar nathan uz skeita un maximilien uz skrituļslidām.

vakarā mājās benoit vārīja bumbieru ievārījumu.

pirmdiena, 25.janvāris.

no rīta matemātikā bija liels kontroldarbs. tik eleganti, liekas, mūžā nekad nevienu kontroldarbu nebiju uzrakstījusi.

marie pusdienlaikā atnāca mājās saslimusi un devās gulēt.

pēcpusdienā skolā mums bija orientācija, ko darīt pēc atestāta iegūšanas, par visiem sektoriem, profesijām un tādām lietām. nezinu, kurā sektorā likties un visa tā orientācija mani ļoti nomāca. atnācu mājās, sāku meklēt informāciju un apjuku vēl vairāk.

otrdiena, 26. janvāris.

marie palika mājās, jo joprojām nejutās labi. pusdienlaikā izcepu brownies slimajai marie un sarah, kurai šodien bija dzimšanas diena.

vakarā ārā sniga sniegs un pūta stiprs vējš. benoit vārīja zupu un mēs visi trijatā virtuvē dzērām alu un runājāmies.

trešdiena, 27.janvāris

pēcpusdienā kino stundā bija ieradies viens vīriņš, lai runātu par "valsi ar baširu" un to analizētu, bija pārāk detalizēti, bet tik un tā interesanti.

pēcpusdienā atkal atsāku meklēt universitātes internetā, atkal sevi nomācu un marie mani mierināja.

ceturdiena, 28.janvāris.

vakarā aizgāju uz tarkovska "le sacrifice", kas mani nokaitināja, pārākā filosofija zviedriski, bez dabiskuma vai realitātes. pēc ilgiem laikiem izgāju ārā no zāles filmas vidū.

vakarā ar marie bijām "divītī", uztaisījām diezgan negaršīgus kokteiļus, mazliet pastrīdējāmies un salīgām, neko īpašu nedarījām.

baigais glamūrs

lyon

lyon