dienas nr.121-135

valence

sestdiena, 2.janvāris.

otrās 2010 gada dienas pirmo pusi pavadījām mašīnā, braucot no parīzes uz lyon. pa nakti bija kārtīgi uzsnidzis sniegs un pie parīzes visi lauki bija balti un apsaluši.

uz pusdienu laiku ieradāmies pie véronique un pēcpusdienā, kamēr abi puiši bija kino un skatījās "avatar", mēs jauki sēdējām, dzērām tēju, runājām, "strādājām".

vakarā atkal jau dzērām šampanieti un vakara beigās spēlējām kaut kādu traku galda spēli, jungle speed, kas man neīpaši patika, jo spēlēju pirmo reizi, bet visiem pārējiem bija pieredze. bija liela sišana pa rokām un galdu, un tādas lietas..

(madara, ja tu lasi, tad tev daudz laimes dzimšanas dienā!)

svētdiena, 3.janvāris.

pēdējā brīvlaika diena.

vakarā aizgājām uz koppolas jaunāko filmu "tetro". biju vienīgā, kurai filma tiešām dziļi nepatika un kaitināja ar sliktajiem aktieriem, dialogiem un banālo sižetu, bet, nu, labi.

kino belcours ir pašā lyon sirsniņā un vakarā mazi izgaismoti restorāniņi apkalpoja pēdējos klientus, kad caur sniegu gājām uz mašīnu.

pirmdiena, 4.janvāris.

no rīta agrumā cēlāmies, lai dotos uz skolu. tā kā visi ceļi bija drausmīgā sniegā, tad ar marie ieradāmies ar nokavēšanos.

vakars kā vienmēr bija runīgs un šarmants.

otrdiena, 5 janvāris.

šī diena vēsturē iegāja, kā ievākšanās jaunajā mājvietā (16 rue du pont du gât/ 26000, valence/ france).

diena bija nogurdinoša, mēģināju progresēt ar iesāktajiem darbiņiem, vēstulēm, bet ieslīgu vēl dziļāk citos darbos, kā jau parasti tas notiek.

kad atnācu uz jauno dzīvokli, benoit un véronique jau bija daļu no kastēm izkrāmējuši. es sāku taisīt vaļā kastes un meklēt savu datoru/ābolīti, kurš kā izrādās nebija manā istabā. izmeklējām citas kastes un pagrabu, nekur nevarēju atrast to, ko pārvākšanās čalīši bija paņēmuši no manas istabas un kaut kur iepakojuši. es jau atmetu cerības to jebkad atrast, sāku nervozēt un katrā ziņā biju ļoti nožēlojamā garastāvoklī.

vēlāk ieradās marie, viņa dzirdējusi par to, ka mēs nevaram atrast manas mantas, izsaucās, ka c'est pas possible! pienāca man klāt un teica, ka mēs meklēsim. tik mērķtiecīgu es viņu nekad nebiju redzējusi, sekoju viņai aizmuguras kamēr viņa ātros tempos vēra vaļā visas kastes, cilāja mantas un meklēja. beigās mēs viņas istabā, pašā stūrī, pašā apakšējajā kastē atradām kasti ar datoru un maciņu, un visu. kā akmens no sirds novēlās!

vakarā jauki sēdējām jaunajā, super foršajā salonā ar mūziku un benoit pašbrūvēto 2006 gada apelsīnu vīnu, un dzīve bija skaista.

trešdiena, 6 janvāris.

6.janvāris ir fête de l'épiphanie, kad francijā tradicionāli ēd galette de rois- tāda kārtainās mīklas kūka ar mandeļu krēmu (frangipane), kurā paslēpj la fève (mazu figūriņu). jaunākais no ēdājiem palien zem galda, kamēr kāds griež kūku, tad griezējs jaunākajam jautā kuram dot kuru gabaliņu kūkas un viņš, neredzot gabalus atbild. tad tas, kurš savā atrod la fève, tiek kronēts par "le/le roi" jeb karali/karalieni ar mazu papīra kronīti.

tā kā es biju jaunākā, tad man bija jālien zem galda, kamēr benoit grieza galette, ko mēs ar marie bijām pagatavojušas. kārtainā mīkla, ko lietojām, gan nebija diez ko lieliska, un mazliet sabojāja mūsu citādāk lielisko kūku. nolēmām, ka pašām jāgatavo mājās kārtainā mīkla ar manu larousse.

biju diezgan vīlusies, jo la fève savā kūkā neatradu un netiku kronēta.

ceturdiena, 7.janvāris.

vakarā ar skatījāmies benoit bildes no parīzes, kas bija diezgan smukas.

valence tika izziņota "oranžā trauksme", tas ir, sniegs. tā kā šeit "dienvidos" viņi tam nekad nav īpaši gatavi, tad paredzēja, ka visdrīzāk autobusi nekursēs un skola būs pustukša.

piektdiena, 8.janvāris.

jā, tā arī uzsniga visu ilgi gaidītais sniegs. skola tiešām bija pustukša, skolēni nāca un gāja projām, daudzās klasēs no 30 cilvēkiem ieradās mazāk par 10.

tā kā bijām ļoti maz, tad gaisotne bija tāda mājīga. īpaši franču valodā, skolotāja mums uzvārīja kafiju un pacienāja ar cepumiem.

vakarā mēs ar marie gājām ballēties, sniegs vēl joprojām sniga un pilsēta bija galīgi tukša. le chams gan sākām runāties ar blakus sēdošajiem čalīšiem, kas sāka mums uzsaukt dzērienus.tā nenodozējām alkohola daudzumu un vakara beigas dažiem bija diezgan nepatīkamas.

viss beidzās ar to, ka viens no nepazīstamajiem puišiem, mūs pavadīja līdz mājām un naktī man atsūtīja tādu dīvainu īsziņu angļu valodā.

sestdiena, 9.janvāris.

no rīta piecēlos, slikti gulējusi un paģiraina. ar benoit, kā jau katru sestdienu devāmies uz tirgu, kur sniega (kurš vēl joprojām nebija pārstājis snigt) bija ļoti maz cilvēku, bet tieši toreiz satikām m.darnaud, kurš izrādās arī apmeklē sestdienas tirdziņu.

tajā nedēļas nogalē francijā sākās soldes- izpārdošanas, tā kā pēcpusdienā ar marie devāmies iepirkties. tā paša sniega dēļ arī drēbju veikali bija pustukši, kas esot ļoti, ļoti, ļoti neraksturīgi pirmajai soldes nedēļas nogalei, kad parasti veikali ir pārbāzti ar cilvēkiem.

vakarā devāmies uz lyon, lai vakariņotu kopā ar véronique un diviem no viņas trīs bērniem + viņas labāko draudzeni barbara, kas vakara gaitā diezgan pamatīgi iereiba.

kad sēdējām salonā, runājot, dzerot šampanieti, jutos diezgan niķīga, tā kā uz visiem tādiem mazajiem sarkastiskajiem komentāriem no barbaras par latviju, atbildēju diezgan nesmuki un sarunāju mazliet muļķības.

abas ar marie bijām vēl joprojām vakardienas iespaidā galīgi beigtas un diezgan agri jau gribējām doties gulēt.

svētdiena, 10 janvāris.

no rīta puses devāmies atpakaļ uz valence. pa dienu pilnīgi neko jēdzīgu neizdarīju, bet pievakarē ar marie aizgājām uz hičkoka "north to northwest". abas divas bijām sajūsmā, filma ir lieliski nofilmēta un tu negarlaikojies nevienu brīdi. kerijs grants, protams, arī neslēpj savu šarmu.

pirmdiena, 11.janvāris.

vakarā atkal bijām uz kino, šoreiz uz bright star par john keats un viņa 'coeur' fanny brawn. tik skaisti nofilmēta filma ar tik skumju stāstu, ka liek tev burtiski kust.

otrdiena, 12. janvāris.

pusdienu starpbrīdī izņēmu mazu paciņu, ko man bija atsūtījusi zane un ļoti par to sapriecājos! pastā viens vecs francūzis sāka ar mani runāt un teica, ka man ir tieši tādas pašas zili zaļas acis kādas bija viņa meitai.

vakarā braucām iepirkties un vakariņas ēdām casino cafeteria, kas ir tā kā, nezinu, rimi ēdnīca, tikai bišķiņ labāk.. marie paņēma gabaliņu galette des rois (jo tagad, vispār, francijā to ēd visu janvāra mēnesi..) un viņa atrada trešo la fève no tām trīs reizēm, kad viņa to bija šogad ēdusi. ir cilvēki, kam, vienkārši, veicas atrast mazas porcelāna figūriņas savā ēdienā...

trešdiena, 13.janvāris.

pēcpusdienā mums ar kino klasi bija tikšanās ar tādu vīrieti serge le puil, kurš strādā kā scenogrāfa palīgs kino. viņš meklē veikalos un dažādās vietās dekorācijas filmēšanai. lekcija bija interesanta, man patīk klausīties, kā cilvēki sagatavo tādus sīkumus filmām, izrādēm, (būtībā, jebkam) kurus cilvēki parasti nemaz neievēro, bet uztver kā pašsaprotamus.

ceturtdiena, 14.janvāris.

vakarā jau atkal gāju uz kino. šoreiz uz tarkovska "andreju rubļevu", tā kā lux tagad bija veca krievu kino retrospekcija. 3 stundas un 10 minūtes, detalizētas un grūti saprotamas filmas ceturdienas vakarā pēc skolas. uh.

visumā, filma bija laba, bet tiešām sarežģīta skatītājam.

piektdiena, 15.janvāris.

skolā diena paskrēja diezgan ātri, kas, protams, bija patīkami.

vakarā man monoprix sanāca tāds strīds ar apsargu + kaut kādu blondu veikala pārzini, kuri izturējās ļoti riebīgi. tas un visādas citādas depresīvas domas mani nomāca un galīgi saskumdināja, tā kā aizgāju uz mediatēku un izņēmu dzejas grāmatu.

atnācu mājās un pastāstīju visus savus pārdzīvojumus marie, kura mani nomierināja un lika atkal justies labi.

sestdiena, 16. janvāris.

no rīta marie bija kontroldarbs, bet mēs ar benoit kā jau parasti aizgājām uz tirgu. šoreiz iegājām arī blakus esošajā tējas veikalā, kur ilgi runājām ar pārdevējiem, kuri mums deva ostīt dažādas tējas un skaidrot smalko tējas pagatavošanas procesu. nopirkām trīs dažādas tējas, kuras pārdevējs mums ielika smukos melnos maisiņos un ar tādu ķīniešu otu smukiem burtiem uzrakstīja tēju nosaukumus, ūdens temperatūru tējai un ievilkšanās laiku.

pa dienu ar marie pagatavojām kārtaino mīklu, kas prasa daudz laika, jo ik pa divām stundām tā jāņem laukā no ledusskapja, jāloka, jāliek atpakaļ un tā neskaitāmas reizes.

vakarā atnāca ophélie un benoit pagatavoja fondue, vakars bija ļoti jauks.

vēlāk trijatā aizgājām uz le chams, kur nekas ļoti īpašs nenotika, izņemot to, ka es satiku savu klasesbiedru gregoire. mēs parunājām un ophélie pēc tam runājot teica, ka viņš uz mani skatījās ar tādu skatienu "oh, je t'aime!". čista.čista.čista.

labi, beigšu jūs mocīt, līdz nākamajai reizei!

sniegs jeb "oranžā trauksme"

trauksme naktī

fondue vakars