man ir pilnas sienas ar dažādām fotogrāfijām, pilni skapji un visas pārējās virsmas ar grāmatām un papīriem. man vienmēr ir žēl kaut ko mest ārā. tagad es gribētu, lai man istabā būtu es un mana gulta, bez nekā cita. tīrākais minimālisms. un viss.
man ir apnicis rakāties un vienmēr meklēt, man ir apnikuši putekļi, kurus vienkārši NAV iespējams notīrīt.
man ir apnicis ar visu ņemties.
bet vairāk par apnikumu es jūtu bēdas. bēdas par zināmām lietām, kuras biju cerējusi sasniegt vai pārvarēt līdz šim brīdim, kaut vai elementāras lietas, kuras vēlējos izdarīt.
vispretīgāk ir tad, kad jūties pilnīgi nevajadzīga.
un man tā pat kā elīzai gribās kaut ko nobildēt.
No comments:
Post a Comment