Sunday, November 15, 2009

dienas nr. 66-73

bonjour!

lundi- atgriezties skolā pēc skaistas nedēļas nogales ar lielo kontroldarbu ekonomikā, nu, nav diez ko romantiski, bet ko padarīsi.. sarakstīju visādas muļķības.
vakarā bija badmintons, divas stundas normāla dresēta treniņa ar tehniku un visu labumiņu. pēc tam mums visiem pāris dienas sāpēja kājas un labā roka, bet progresēju savās badmintona prasmēs, kas ir, protams, pozitīvi.
un tas arī viss, kas pirmdien svarīgs notika.

mardi- vakarā ar marie aizgājām uz kino. "away we go", dīvaini, jo nekad nebiju laikam noskatījusies filmu, kurai sākums ir nenormāli pārspīlēti absurds, bet beigas ļoti skaistas. tāda jauka gan kopumā un beigās raudāju kādas 10 minūtes no vietas. un arī tā padomāju par dzīvi un citām eksistenciālām lietām. sapratu, ka lai gan visi to visulaik saka, laikam nekad tomēr nebiju tā līdz pašam galam sapratusi, ka VISA dzīve vēl ir priekšā, tik daudz iespēju un izvēļu.
vakarā atbrauca veronique, atkorķējām pudeli un jauki kā vienmēr pasēdējām.

mercredi- 11. novembris francijā ir brīvdiena, tā kā mums bija visa diena brīva. marie aizgāja pusdienās pie savām draudzenēm, bet veronique, benoit un es aizbraucām uz mazu viduslaiku pilsētiņu- saint antoine. diena bija skaidra, saulaina un skaista, bet neciešami auksta.
kad ieradāmies pulkstens bija jau pusdivi un francūžiem pusdivi ir vēls, lai pusdienotu. mēs gan atradām mazu restorāniņu, netālu no lielās saint antoine katedrāles, kur ēdām šī reģiona specialitāti- ravioles. ravioles ir mazi ravioli ar svaigo sieru iekšā, tiešām mini-mini pelmenīši. tā, nu, mēs ēdām gratin de ravioles avec st.marcelin (gratin- siera sacepums, st.marcelin- iecienīts šī reģiona kazas siers). pusdienas tiešām bija franču gaumē ar aperatīviem, pamatēdienu, saldo ēdienu, kafiju un beigās vēl mazu uz mājas rēķina liķierīti. mmm.
katedrāle bija ļoti liela, interesanta, gotiskajā stilā celta. iekšā bija pavisam zila gaisma un aukstums no akmens sienām, tā kā bija jau pievakare un nebija ieslēgtas gaismas, tad vienīgais, kas spīdēja ik pa brīdim bija mazās maksas svecītes, kuras par vienu vai diviem euro ikviens ir laipni aicināts aizdedzināt.

jeudi- atkal atgriešanās skolā. vakarā benoit aizbrauca uz lyon. c'est tout.

vendredi- 13 PIEKTDIENA. pēc skolas es aizbraucu uz mediatēku mazliet pastrādāt, palasīt, utt. pabeidzu vēstuli, ko veiksmīgi arī nosūtīju, un biju ļoti, ļoti priecīga, kad atbraucu mājās un tur mani gaidīja vēl divas ļoti jaukas vēstules, kurām atbildes jau cepas, mīlīši!
vakarā ar vilcienu, kurš pēc ilgiem laikiem nekavējās, atbrauca mani brālīši.

samedi- no rīta, kā ierasts, ar benoit aizbraucām uz tirgu. diena bija tiešām silta un patīkama, tikai mazliet apmākusies. sapirkām visādus lauku labumus un vēl sierus, braucām mājup.
vēlāk aizbraucām uz blakus pilsētu romans, kur nathan trenējas ar savu bmx. kamēr viņš braukāja augšup un lejup pa trasi, mēs aizbraucām uz marques avenue, kas ir tāds outlet komplekss ar dažādu labu firmu veikaliem, kur ir pagājušo sezonu mantas nocenotas. marie nopirka sev džinsus, mazliet pastaigājām, sapratu, ka jābrauc atpakaļ ziemassvētku šopingā.
vakarā aizgājām uz le chams, kur mums atkal pievienojās marie un viņas draudzeņu pagājušā gada angļu valodas skolotājs. tā dīvaini, dīvaini bārā sēdēt ar skolotāju, bet, nu, labi.

dimanche- pēc brokastīm ar benoit, nathan un maximilien ar riteņiem aizbraucām uz chateâu de crussol vienā no blakus esošajām pilsētām. tā kādreiz bija maza viduslaiku pilsēta kalna augšā, kas tagad ir pilnīgi pamesta un ir palikušas tikai drupas. abi puišeļi kāpelēja pa akmeņiem un skraidīja ar neizsīkstošu enerģiju, man bija mazliet bail, ka viņi kārtīgi nokritīs un sasitīsies, bet beigās viss bija labi.
uzkāpjot augšā gan paveras skaists skats uz rhône upi, valence un citām blakus esošajām pilsētām. viss kalns arī bija pilnīgi apburošs ar oranži dzelteni sarkaniem kokiem, tāds pilnīgs franču rudens.
vakarā puiši aizbrauca atpakaļ uz cannes un benoit uz lyon. mēs marie istabā atradām kasti ar mazām smaržu pudelītēm, kuras viņa bija dabūjusi, kad devītajā klasē nedēļu strādāja sintētisko aromātu fabrikā praksē.
mazās pudelītēs sēdēja mango, banānu, upeņu, zemeņu smaržas. diezgan nepatīkami tomēr iedomāties, ka tādas pārdod lielām jogurtu un konfekšu fabrikām, lai taisītu banānu konfektes un zemeņu kožļenes. lai nu kā, marie bija pati arī pagatavojusi divas pudelītes ar zemeņu smaržu, jaucot molekulas un darot tādas lietas. smaržoja arī pēc zemeņu končiņām.

lundi- šodien pusdienu laikā bijām aizgājuši apskatīties vēl vienu dzīvokli, kurā, iespējams, dzīvosim. dzīvoklis mazliet vecmodīgs un ne tajā labākajā nozīmē, bet tas ir lieliski situēts tieši centrā un 15 min ar kājām līdz licejam. šovakar iesim apskatīt vēl vienu "tripleksu", kas ir tieši uz pašas galvenās valence ielas, trīs stāvi ar trīs istabām, tad jau redzēs.
un šodien šeit ir ļoti, ļoti silti šeit valence. var ārā staigāt mazā džemperītī, dīvaini kā brīžiem ir ļoti auksti, brīžiem pavisam silti. bet, laikam, vienmēr tomēr ir siltāk kā rīgā! ha ha ha.
katrā ziņā, mēs izvācamies līdz 15 decembrim no šīs mežonīgi skaistās mājas. visu jau visi sāk krāmēt kastēs un kārtot, mazliet bēdīgi, bet kā benoit brālēns dominique mīl teikt-
c'est la vie.
vīnogās
chateâu de crussol
saint antoine

No comments:

Post a Comment