macarons- klasiski un dārgi franču cepumi
liekas, ka ilgi te neko neesmu rakstījusi. bet man bija mazliet slinkums un kaut kā nesanāca. dīvaini, kā dažkārt var diezgan bezjēdzīgi nosist laiku tā, ka tādām normālām lietām laika neatliek.
bet hronoloģiski, kā vienmēr-
sestdiena (lielās atvadu balles dienas turpinājums). tātad, jā. uz ballīti ieradās marie draugi, marie draugu draugi, manas klasesbiedrenes un viena amerikāniete no afs. ar amerikānieti bija smagi, jo uz ballīti viņu biju uzaicinājusi vairāk pieklājības pēc, bet viņa neatlaidīgi deva par sevi ziņas un galu galā ieradās.
vakara sākums jau bija smags. marie draudzene matilde jau pirmajā pusotrā stundā tā piedzērās, ka atlūza dārzā. burtiski. pēc tam liela daļa vakara man un citām marie draudzenēm pagāja viņu pieskatot. kad apvemj tavas drēbes un dīvānu, un kāpnes, un... tu mazliet zaudē lielo vēlmi ballēties līdz rītausmai. pa to laiku, kamēr vācām matildes paliekas, mana amerikāniete paspēja kārtīgi piedzerties arī. un divas meitenes paspēja sakauties, un vēl visādas problēmas. kulminācija bija tad, kad manis aicinātās klasesbiedrenes sāka skaļi strīdēties ar claire, vienu no marie labākajām draudzenēm, par to kā rīkoties ar matildi. viss bija kā filmā, lielais strīds, kas beidzās ar lielu kliedzošu scenu. tad kāds, kas atnāk un paskaidro visu situāciju un beigās visi salabst.
tas happy endings tiešām bija lielum lielais pārsteigums.
pēc tam mazliet vēl paganīju savu amerikānieti, paskraidīju apkārt pa māju.
piecos no rīta ar atvērtām acīm un prātu kubā gulēju gultā, dzirdot vēl lēni mirstošās ballītes beigas, domāju par dzīvi.
svētdiena- deviņos no rīta mani pamodināja amerikāniete, kuras viesmāte bija atsūtījusi īsziņu, ka viņai vajadzētu salīdzinoši agri doties atpakaļ uz pilsētu, kur viņa dzīvo. pilnīgi nejūtīga piecēlos, pārģērbos, savācu mantas un devāmies uz staciju. kad bijām trīs minūšu attālumā no stacijas, vilciens aizbrauca.
gaidījām nākamo. aizgājām uz blakus esošo stacijas kafejnīcu, dzērām karstu šokolādi un kafiju. pēc tam nopirkām pa brokastu kruasānam un gājām sēdēt stacijā. vēl joprojām biju galīgi nejūtīga ar aizpampušu galvu, centos kaut ko jēdzīgu pateikt, bet nesanāca.
atgriezos mājās, ar marie sākām visu uzkopt. tas prasīja kādas trīs stundas visu izmazgāt un salikt pa vietām. marie bija ļoti sarūgtināta, ka kāds bija nozadzis visu maizi un lielo nutellas podu. bet toties atradām neaiztiktu šņabja pudeli ledusskapī.
pēcpusdienā gribējām izīrēt filmu, sapratām, ka šeit tas ir nenormāli dārgi un vakarā vienkārši skatījāmies kaut kādu bulšita filmu televizorā. astoņos gājām gulēt.
pirmdiena- no rīta pirms benoit ierašanās vēl mazliet māju piekārtojām. pie pusdienām atstāstījām ballīti, vairāk vai mazāk, benoit nosprieda, ka marie ir jāatrod citi draugi.
pēc tam aizgājām līdz centram, lai satiktu ophélie. vakarā mēs izcepām bumbieru sīrupā-šokolādes kūku (tarte aux poires au chocolat), iznāca diezgan lieliski. atbrauca veronique un mēs runājām ilgi un dikti.
otrdiena- ar ophélie un marie bijām izdomājušas pusdienās taisīt pikniku vienā skvērā valence, kur aug palmas.
no rīta marie gāja pārrunās ar kaut kādu sievieti, kura palīdz skolēniem atrast labu skolu un darbu, palīdz izdomāt, ko darīt tālāk.
pēc tam mēs aizgājām skatīties vienu dzīvokli. tas izrādījās ideāls, viss, ko mēs meklējām. izcilā vietā, liels, saulains, skaists. vienīgā problēma ir tā, ka mēs varam ievākties tikai 4 janvārī, bet no mājas izvācamies 15 decembrī. divas ar pusi nedēļas būsim SDF (sans domaine fixe), vārdusakot, bomži.
nu, labi, ne gluži. pirmo nedēļu mēs, les enfants, pavadīsim kannās pie viesumātes, bet mēs, les valentinoise (valencieši, vārdusakot, es, marie un benoit) vēl nezinām, kur pavadīsim atlikušo pusotru nedēļu.
pēc tam taisījām pikniku, kas bija ļoti forši. vēlāk ar marie mazliet pastrādājām mediatēkā.
vakarā aizgājām uz filmu- the secret lives of pippa lee, tāda interesanta, bet tie dažādie stāsti kaut kā nelipa kopā. bet neatceros gan pēdējo filmu, ko redzēju ar kianu rīvsu! :O
trešdiena- pēcpusdienā aizbraucu ar amerikānieti un meksikānieti uz blakuspilsētiņu romans šopingā, jo viņiem tur ir outlet centrs, lai atrastu ziemas jaku, kas man ļoti trūka. pašā pēdējā veikalā sev par lielu prieku arī atradu.
romans ir smuka vecā pilsēta ar daudziem piemīlīgiem restorāniņiem un kafejnīcām. tur ir arī internacionālais kurpju muzejs, kurā stāv paša leonardo di kaprio valkātās kurpes no filmas "titāniks".
kādēļ? jo romans kādreiz bija ļoti slavena savu izcili veidoto kurpju dēļ, bet tagad no tā ir palicis tikai muzejs.
ceturtdiena- mēs ar marie aizgājām uz mediatēku. mēģinājām pastrādāt, kaut kā atkal neko daudz neizdarīju.
piektdiena- atgriešanās skolā pēc cūku gripas brīvdienām. piektdiena kā piektdiena. vakarā braucām uz kannām, nathan uz valence. maximilian bija arī saķēris kādu gripu tādēļ palika kannās.
sestdiena- kannās bija neticami skaista diena. saulaina un silta, tā, ka vari mierīgi staigāt savā mazajā jaciņā ārā pa ielu. rīta pusē aizbraucām uz tirgu kannās.
vakarā gatavojām pumpkin pie, jo ceturtdien bija thanksgiving un visi facebookā baigi par to runāja, tā kā izdomājām to pagatavot. es nekad nebiju ēdusi, bet marie ļoti garšoja, kad viņa ēda asv, tā kā taisījām pumpkin pie à la cannoise. iznāca ļoti labi.
pēcpusdienā armelle ar savu jauno draugu gāja sēņot kaut kur tuvākajā apkaimē. sēņu neesot bijis daudz, bet pāris gailenes viņi atrada.
vakars bija izcils. armelle ar savu draugu gāja uz kino, maximilian slims gulēja mājās, mēs ar marie devāmies ballēties uz kannām. izrādījās, ka bijām nokavējušas pēdējo autobusu un kāpām no le cannet līdz kannām lejā ar kājām. iemācīju marie, kā latviski pateikt "aizver muti" un "pa seju gribi?". viņa bija sajūsmā.
atklājām, ka makdonaldā francijā var nopirkt alu. atklājām arī, ka tas jāpērk kopā ar kaut kādu burgeri, tā kā to diemžēl neizdarījām. uzkāpām augšā līdz kannu vecpilsētai, no kurienes var redzēt visu pilsētu un jūru, un gaismas. runājāmies. tas bija viens no tiem brīžiem, kā zane teiktu, ka, ja tad tu neuzpīpē, tad pīpēt vispār nav vērts.
vēlāk satikām armelle ar viņas draugu pilsētā, viņš mūs ar savu audi tt (visi nenormāli sajūsminās par to mašīnu šeit) aizveda mājās. mašīna bija tāda divvietīgā, tā kā mums ar marie aizmugurē bija diezgan neērti.
svētdiena- kannās nenormāli lija lietus visu dienu. kā no spaiņiem. pa dienu sēdējām mājās, ar kamīnu un mūziku, un tēju, un siltiem kastaņiem. vakarā devāmies atpakaļ uz valence.
pirmdiena- diena skaisti sākās ar divām stundām devītās klases vielas matemātikā un tad turpinājās ar mazu testiņu ekonomikā, lai pamostos.
pēcpusdienā devos uz mediatēku, lai pamācītos diviem milzīgiem rītdienas kontroldarbiem, bet tikai, kad biju aizgājusi līdz pašai mediatēkai atcerējos, ka tā pirmdienās ir slēgta. putain!
došos gulēt, zem spilvena palikšu bioloģijas burtnīcu, varbūt kaut kas iesūksies manās smadzenēs.
*šodien saņēmu trīs papīra-tintes vēstules. paldies. lēnos tempos visiem atbildu! bučas.
franču vilcieni ir kā no nākotnes
marie ar mūsu pumpkin pie
nabaga maximilian galīgi saslimis
ierodamies kannās
No comments:
Post a Comment