svētdiena, 20. decembris. kannās laiks bija tiešām ļoti nesmuks, pelēks un lietains, tā kā mums nebija daudz, ko darīt. pēcpusdienā izlēmām ar marie pagatavot pirmo lietu no manas larousse, izvēlējāmies, protams, vienu no tām vienkāršākajām lietām- kruasānus. muļķīgi iedomājāmies, ka varēsim to lietu nobeigt pietiekami agri, lai varētu nākamajā rītā pie brokastīm katrs notiesāt pa svaigi mājās ceptam kruasānam. tā gluži neiznāca..
process ir garš un nogurdinošs, mīkla ir ik pa divām stundām jārullē un jāloca un tad atkal jāliek vēsumā, tā kādas vismaz četras reizes..tā kā sākām tajā pēcpusdienā un nobeidzām nākamajā vakarā.
vakarā skatījāmies čārliju čaplinu.
pirmdiena, 21.decembris. pa dienu nokāpām līdz kannām, mazliet pastaigājām un neko dižu neizdarījām. laiks vēl joprojām bija pelēks un daudz ko darīt nebija vēlmes. vakarā nobeidzām iesāktos kruasānus, kas nebija pietiekami "uzpūtušies" jeb, pareizāk sakot, uzbrieduši, tā arī īsti nenoskaidrojām, kādēļ, bet bija ļoti gardi tik un tā. skaisti izcepās ar visām kārtiņām, tā ka varēja redzēt visus neskaitāmos slāņus. abiem puišeļiem arī garšoja, tā kā viss bija oki-doki beigu beigās.
otrdiena, 22.decembris. pa dienu palikām mājās, vēl joprojām neko diži nedarot. vakarā armelle kārtīgi saģērbās un sakrāsojās, lai dotos uz restorānu ar savu thierry. abi puišeļi spēra laukā piezīmes, ka viņa gāzīs puišus kā kokus pa ceļam un tā.
vakars ar abiem zēniem bija grūts, viņi visulaik viens otru kaitināja un kāvās, vienu brīdi mēs abas ar marie iejaucāmies un kādas 20 minūtes es turēju nathan aiz vienas kājas un marie turēja maximillien, lai viņi viens otru neiekaustītu līdz asarām. viss nomierinājās, kad tv sāka rādīt garfildu un abi mierīgi veselu pusotru stundu nosēdēja pie televizora, tikmēr mēs ar marie izgājām ārā "satikt vienu marie draugu" jeb uzpīpēt pa cigaretei, lai nomierinātu nervus. lietus gāza kā no spaiņiem, mēs aizgājām līdz vieux cannet, kur palīdām zem mazas nojumtītes blakus kaut kādam kanālam, mierīgi parunājām, uzpīpējām un devāmies mājās. pēc tam noskatījāmies "četras kāzas un vienas bēres" un devāmies gulēt.
trešdiena, 23.decembris. pa dienu marie satika savu kannu labāko draugu mathieu, kamēr es klaiņoju pa rue des antibes. nopirku nocenotu kleitu ziemassvētku vakaram un vestīti, arī lindt šokolādes, ko pielikt marie klāt ar viņas dāvanu. vakarā skatījāmies kaut kādu franču vecu komēdiju, ko, acīmredzot, francūži skatās katru gadu ziemassvētku laikā. le père noël est une ordure. no tās filmas nāk visādi "insaid jociņi spociņi", kas ir aktuāli ziemassvētku laikā un mazliet pēc tam, līdz visi tos aizmirst, tā katru gadu..
ceturtdiena, 24.decembris.pa dienu gatavojāmies lielajam vakara svētku mielastam, sapūtām visādus niekus ar neīsto sniegu uz loga un pakojām dāvanas, marie aizgāja pie vienas savas draudzenes un armelle arī skraidīja apkārt, kārtodama dažādas darīšanas. kamēr visi kaut kur skrēja, es mierīgi vakaram pagatavoju karstvīnu, kas izdevās ļoti labi. mēs pagatavojām arī šokolādes "bombe", kūku, kurā bez šokolādes ir saliktas vēl visas labās pasaules lietas.
vakarā saģērbāmies visi, izdzērām pa karstvīna glāzei, sabildējāmies un tad vērām vaļā šampanieti (diena nr.1). dzērām šampanieti no skaistām kristāla glāzēm un ēdām svētku mielastu. pēc tam, sākām vērt vaļā dāvanas. puišeļi savējās atvēra tādos tempos, ka mēs ar marie pat nepamanījām, ko viņi saņēma.
man marie uzdāvināja komplektu ar verveine ziepēm, smaržām un armelle man uzdāvināja smuku šalli un mazu pudelīti chloé smaržu! MAN BEIDZOT IR SAVAS SMARŽAS, un tās man tik ļoti ilgi ir tik ļoti patikušas, es biju tik laimīga. tieši pēdējajās dienās mēs ar marie runājām, kā mēs varētu nopirkt smaržas, jo viņas pudelīte gandrīz bija beigusies un man nebija vispār. es apsvēru pārdot sudraba brošu, ko man vecāmāte uzdāvināja dzimšanas dienā, bet tā kā tas nebūtu smuki un situācija ir atrisināta, to atlikšu uz vēlāku laiku! :D
liekas, ka armelle arī diezgan labi patika mana dāvana (el mars disks), bet otra puse, ko nopirkām kopā ar marie (soundrack(s) filmai sin nombre), nebija vēl pienācis, tā kā to nevarējām uzdāvināt. un šokolādes+sudraba auskariņi no "istabas" ar latīnisku frāzi- dažādība ir patīkama, liekas, ka marie arī gāja pie sirds.
gulēt devāmies diezgan agri, jo nākamajā rītā mūs gaidīja brauciens uz lyon, lai svinētu ziemassvētku dienu ar armelle ģimeni.
piektdiena, 25.decembris. cēlāmies diezgan agri, lai dotos uz lyon, kur bija armelle ģimenes saiets. viņas māte nomira, kad viņa vēl bija diezgan jauna negadījumā kalnos un viņas tēvs tikai gadu vēlāk aprecēja savu tagadējo sievu, catherine. armelle ir viens brālis, sebastian, un viens pusbrālis, emanuel. tā kā emanuel vienmēr bija mīlētākais no trim, tad ne armelle, ne sebastian nav diez ko labas attiecības ne ar catherine, ne ar emanuel. un tā kā viņam tagad ir dēls, kurš ir pavisam jauns, protams, ka visa uzmanība tika pievērsta "izredzētajam" mazdēlam.
pusdienas bija tipiskā franču ziemassvētku maltīte ar foie gras (principā, smalka aknu pastēte), blinis (jā, šeit tos parasti taisa svētkos) ar kūpinātu lasi, siers un kūka. kā arī kā jau visiem, arī šeit bija papillotes, šokolādes konfektītes ar mazām dziļdomīgām frāzēm, kuras francūži tipiski vienmēr pērk ziemassvētkos. un, protams, šampanietis (diena nr.2)
vakara pusē spēlējām seši vārdu spēli, kur tev ir jāzīmē priekšmets/darbība un tavam pāriniekam ir jāmin tas vārds, protams, man gāja mazliet grūtāk, tā kā viss bija franciski, bet beigās sebastian man daudz palīdzēja un bija diezgan forši.
vakarā ar marie, kad bijām visus brālēnus un māsīcas, brāļus nolikušas gulēt, atvērām logu savā istabā, lai uzpīpētu. bija diezgan ekstrēmi, tā kā pilnīgi visi bija tieši blakus, bet par laimi beigās viss bija labi. pēc tam vēl ilgi gulējām un runājāmies, līdz aizmigām.
le cannet
noël
kā francūži svin svētkus!
armelle un sebastian
No comments:
Post a Comment