diena nr.34, 35 un 36

pēdējās dienas nav bijušas no spožākajām. viss, kas sēž un notiek latvijā, tā atplūdis arī līdz maniem tālumiem un ne vienmēr domāju, ka tas ir labi. viss ar vecām skolām, vecākiem un darbiem, draugiem un ne-draugiem.

+ vēl, visi, jūs, mīlīši, kuri lasa vai nelasa manus "piedzīvojumus" (hā!) šeit galīgi nedodat ziņas par savu eksistenci, nerakstiet vēstules un tas man beidzot lika saprast, ka esmu diezgan viena visā šajā. varbūt tas ir mazliet labi, ka vairs tik daudz neraksta, bet tajā pašā laikā skumji.

ceturtdienā. pirmo reizi iedevu paklausīties benoit mūziku, ko klausos. uztaisīju izlasīti savā mūzikas atskaņotājā, sēdējām ēdamistabā/koptelpā, kur visi čupojas, un klausījāmies. viņš darīja savas lietas, es savas, bet likās, ka viņam patīk.

pārsteidza tas, ka man uz mobilo telefonu piezvanīja vecāki. iesita biš pa galvu.

piektdienā. pēc stundas parunājos ar savu superīgo vēstures skolotāju. man viņš šausmīgi patīk. trés gentil.

tad ar marie aizbraucām ar riteņiem uz centru dāvanas meklējumos. divas stundas kaut kur vazājāmies, līdz veikalus jau taisīja ciet un vienkārši vairs nebija iespējas neko nopirkt.

pēc tam nopirkām pa kūciņai un aizgājām uz champs de mars uzpīpāt+paēst. skaisti parks saulrietā ar visiem kalniem, kas apkārt.

vakarā benoit atgriezās ar puikām. marie izgāja sēdēt bāros un es izcepu kūku.

sestdienā. no rīta aizbraucām visi skatīties vienu iespējamo māju, uz kuru pārvāksimies. nekad nebiju bijusi tādā braucienā, kā filmās tu ierodies, tev izrāda visu māju un paskaidro visu. māja, sludinājumā mistisku iemeslu dēļ nosaukta par villu, nebija ļoti skaista, bet diezgan liela un ne arī traģiska. vienīgais lielais mīnuss ir tas, ka tālu no visa, īpaši no skolas.

vakarā bija fête benoit dzimšanas dienai par godu. ieradās ophèlie, marie labākā draudzene, un christian, benoit draugs no badmintona, ar savu draudzeni. protams, bijām arī mēs četri bērni un veronique.

marie izslavētie kokteiļi arī bija, tikai tādi diezgan "spēcīgi". tā, lai jūs apgaismotu, varu pateikt, ka gandrīz viena vesela pudele ruma aizgāja uz septiņiem kokteiļiem, jo marie mazliet sajauca proporcijas. lieki teikt, ka tukšā kunģī šitāds liek par sevi manīt. pusglāzē man bija labi. kad pabeidzu glāzi bija jau tā uz ne-saprašanas pusi. un vēl arī vīnu bija daudz vairāk kā pietiekami. atnāca marie draudzenes uz mēs izgājām viņas pavadīt jeb uzpīpēt, godavārds, neatceros, kas bija tas oficiālais iemesls, kādēļ izgājām.

sēdējām kaut kur 5 min attālumā no mājām un man likās, ka neaiziešu atpakaļ līdz mājām. tad sapratu, ka viss prātīgākais, ko tagad varu darīt, ir, vienkārši, iet atpakaļ uz savu istabu un gulēt. tā arī izdarīju, atlūzu.

ā, viena lieta, ko gan vakar uzzināju, ka francūžiem patīk daudz dažāda veida ēdieni, kas mums liekas galīgi dīvaini un pretīgi, viņi var ēst daudz ko, bet ļoti mazam procentam francūžu garšo suši. man tas liekas ĀRKĀRTĪGI dīvaini, bet vakar abas marie draudzenes, kad atnāca, atnesa mazu kastīti suši, ko bija pagatavojušas. viens cilvēks pagaršoja vienu gabaliņu.

labi vismaz, ka viņām garšo. neesmu viena.

šodien mani vēl joprojām moca galvassāpes, jo visu sestdienu man bija kaut kāda pretīga pašsajūta. laikam tagad brauksim uz kādu mazu franču ciematiņu.

à tout!