bonjour, bonjour, mes chéries!esmu laimīgi atgriezusies valence pēc piecām dienām siltumā, francijas luksusa un glamūra daļas, kur viss ir silts un saulains!
sestdien no rīta devāmies uz staciju ar koferiem, saulaina diena valence. garš vilciena brauciens ar skaistiem skatiem ārā pa logu un franču modes žurnāliem. ieradāmies kannās ar cepurēm un šallēm, nathan mūs sagaidīja t-kreklā.
pie mums pa nakti palika armelles brāļa bērni, jo viņas brālis dzīvo marseļā, bet pa nakti kaut kur brauca ballēties, netālu no itālijas (ballīte netālu no itālijas man atgādina ballīti itālijā, super italiana fiesta!) uz pēdējo francijas pilsētu pirms robežas- menton.
abi divi bāli, ar vasaras raibumiem, kautrīgi, nemaz kā nathan vai maximilian.
svētdien pa dienu neko īpašu nedarījām. vakarā aizbraucām noskatīties filmu nicā, 500 jours ensemble (500 days of summer), nezinu, kā latviski. man likās, ka noteikti būs tā parastā romantiskā komēdija, kas dažkārt ir tik ļoti laikā, un savā ziņā bija jau arī. no vienas puses, filmā nebija nekā īpaši īpaša, brīžiem banāla, brīžiem mīlīga, bet no otras puses, man šķiet, ka pateica daudz ko, ko daudzas "nopietni-atzītās" filmas nepasaka, jo tas vienkārši nav pietiekami nopietni.
par sabiedrību, kura no kartītēm, filmām, mūzikas, utt. ir izveidojusi sev ilgas pēc kaut kā, kas, iespējams, nemaz neeksistē. un meklējot to padara sevi nelaimīgu.
pirmdien ar armelle un marie aizbraucām uz nicu, pastaigājāmies pa vecpilsētu. aizgājām atkal uz kino, šoreiz gan uz nopietnu irāņu drāmu, kas bija orģinālvalodā ar franču subtitriem. es pat nobrīnījos, ka sapratu tik daudz, cik sapratu, bija interesanta.
tad nopirkām lielu saldējumu vienā no tajām bodītēm, kur ir kādi miljons dažādi paštaisītie saldējumi, kā itālijā gelateria, tā šeit glacerie. ar lielajām vafelēm kāpām augšā kalnā uz nicas skatu punktu. kad nokļuvām "virsotnē" tieši bija rozīgi dzeltens saulriets un varēja redzēt visu krastmalu, visu pilsētu, kura mirgoja ar naksnīgām gaismām.
un tur tieši uz maliņas sēdēja pārītis ar piknika grozu un rosé vīna pudeli.
tajos brīžos pārņem tā laime, tā sajūta, ka tiešām viss ir skaists un viss ir iespējams, lai cik banāli to nebūtu teikt. varbūt tikai vēl mazliet ilgāk ir jāpameklē.
vakarā pēc lielajām franču vakariņām ar marie satikām viņas tuvāko draugu kannās, mattieu. ar viņu un viņa draugu ar mašīnu, pīpējot, ātri braucām pa tukšajām kannu ielām līdz boulinga centram. atbrauca vēl kaut kādi viņu draugi un mēs spēlējām biljardu.
tā bija pirmā reize, kad es spēlēju biljardu. teiksim tā, vai nu man ļoti paveicās iesist pāris bumbiņas, vai nu man ļoti neveicās nepieskaroties nevienai, bet galu galā bija forši.
pēc tam aizbraucām iedzert pa aliņam un tad mājās.
otrdien visu dienu ar marie staigājām pa kannām un pa veikaliem, es beidzot sev atradu zābakus un man vairs nav jāstaigā ar manām nobružātajām kurpītēm. marie man pastāstīja vairāk par savu vecāku šķiršanos un tas bija diezgan neglīti.
viesmāte bija tā, kura bija atradusi citu.
vakarā atbrauca armelles draugi uz vakariņām, sēdējām, dzērām vīnu un sidru, viņi runāja, es sēdēju un klausījos.
trešdien ar marie domājām braukt uz pludmali, uzvilkām peldkostīmus, aizbraucām, bet, kad ieradāmies, sapratām, ka mums nav dvieļa. tā nu pasēdējām, pamērcējām kājas un aizstaigājām atpakaļ uz mājām.
ā, un es redzēju, kā palmai apcērp zarus.
ceturtdien pusdienās aizbraucām uz pludmali piknikā. pēc tam nathan un maximilian tur pat aizgāja uz burāšanas treniņu, mēs aizgājām uz tuvāko kafejnīcu iedzert pa pēcpusdienas kafijai, tad pagulējām pludmalē ar grāmatām.
vakarā atgriezāmies valence, pusceļā satikām benoit un mainījām mašīnas. dīvaini bija redzēt abus manus viesvecākus kopā.
šodien kārtīgi izstaigājos pa vairākiem valence parkiem, safotogrāfēju. parc jovet ir ļoti skaists ar visu, ko var parkā vēlēties un daudz ģimenēm ar bērniem, pārīšiem, kuri guļ zālē un jauniešiem, kuri vienkārši lasa. ar mūziku ausīs bija tā kā filmās.
rīt uz barselonu!
jā, tas ir skats no terases pie manas viesmātes
le cannet
armelle un marie
nica KRĒSLĀ
le petit chat à la plage
mincītis pludmalē
burvīgi.
ReplyDeleteun tās bildes. nica KRĒSLĀ. gribētos būt tur ar tevi un pagulēt pludmalē.
bučas
nica krēslā-ahh^^
ReplyDeleteun tad vēl ieva barselonā! izklausās pat pārāk skaisti(:
man arī tik ļoti gribētos jūs te blakus.
ReplyDeletemučas bučas!