vakar vēlā vakarā nobeidzu lasīt endija varola filosofiskās domas. bija interesanti. brīžam patiesi, brīžam ne. nu, jā, interesanti.
man patika vairākas atziņas, bet tagad atceros tikai vienu, kas man likās tāda gandrīz vai praktiska. runājot par restorāniem, kafejnīcām, veikaliem, utt, cik daudz mūs kā pircējus interesē kvalitāte, cik atmosfēra, ko tā vieta sniedz. tik daudz reizes mēs apzināti, neapzināti kaut ko izvēlamies izskata, noskaņas dēļ. bieži, jā, tas ir loģiski, bet dažkārt tas ir pilnīgi absurdi.
veikali un kafejnīcas mums pārdod ne tikai preces, bet arī noskaņu. mēs maksājam par to, kā tie liek mums justies.
šī diena bija tāda, nu, jā, nekāda. izņemot to, ka kultūras vēsturē mēs dabūjām iet ārā un staigāt pa vecrīgu, kas bija nepierasti un jauki, ja neņem vērā, ka bija mazliet vēsi, bet tā jau bija oki doki.
laiks iet gulēt. man atkal rīt noteikti sāpēs galva, jo nebūšu izgulējusies, bet man negribas.
bet, nu, jā, saldus sapņus
No comments:
Post a Comment