atkal neaizgāju uz franču valodu. samelojos skolotājam, ka jāiet pie ārsta un aizgāju. šādi es nekad neiemācīšos runāt franciski. es tik ļoti gribu, bet tās stundas ir tiiiiik garlaicīgas, nu, nenormāli.
un, kad es atnācu mājās, man palika ļoti bail no brauciena uz franciju, nenormāli. es noskatījos american girl in paris abas daļas un sabijos, ka es atbraukšu kā kerija uz ļoti pelēcīgu franciju un būšu vientuļa. un, kā būs, ja man īsti nebūs, kur atgriezties. dažbrīd es jūtos tā, ka es lecu bez izpletņa, bez matrača apakšā. nezinu. dažkārt ļoti par to priecājos, dažkārt jūtos briesmīgi.
ķīmiju es nemaz nesaprotu. es cenšos, es ļoti gribu saprast, bet tajā nav nekādas loģikas. viss sastāv no izņēmumiem. es vienkārši nesaprotu, kā es esmu sekmīga ķīmijā.
atkal uzsniga sniegs. pavasaris ir aizgulējies. bet jādomā par puķēm un pozitīvi, un tad varbūt arī atnāks. ai, kāda starpība. vienkārši jāsmaida.
un gaidīsim rītdienu, kas cits gan ir.
"let me forget about today until tomorrow" kā teica bobs dilans.
No comments:
Post a Comment