trauslums

vēstures skolotāja šodien teica, ka vara ir tāds salds ābols, kurš gan pa vidu var palikt diezgan rūgts.

nezinu, vienmēr kādam jau daļa tā ābola būs rūgta. ne vienmēr tam, kam pieder vara.

visbiežāk, tam pār kuru "valda"

algebrās domāju, ka nav taisnīgi, ka ir daži skolotāji, kuri izmanto to tik ļoti, lai pasmīnētu par kādu citu. bet neviens nekad neko nesaka.

varbūt domāju par to tikai, tāpēc ka pati jutos dumja skolotāja dēļ. dumji, vispār.

jāiet par skolotāju, lai izgāztu savas dusmas uz pasauli.

savu aizvainojumu.

bet, nu, jā, vispār nav jau par ko sūdzēties. ir labi.

skatoties uz tā, kā kaut kur mumbajā puisīši skrien pa mēslu čupām, ubago, zog, badojas, cieš, tiešām nav par ko žēloties. 

es gribētu aizbraukt tur uz indiju un viņus visus bišķiņ samīļot.