kamēr mēs bijām tirgū, marie gāja uz skolu, jo viņai atsevišķos sestdienu rītos ir stundas. šoreiz viņai bija četras stundas, divu bloku kontroldarbi fizikā un matemātikā. superīgs veids, kā iesākt nedēļas nogali.
paēdām garas jo garas pusdienas. sēdējām ārā, saulīte spīdēja, runājām.
vakarā bija ballīte. daudz ko bezjēdzīgu par to varētu te klāstīt, bet to nedarīšu, jo tas nav ne interesanti, ne nozīmīgi un katrā ziņā ne īpaši glaimojoši, skaisti.
no rīta pamodāmies ar nutellas maizīti. nutella francūžiem ir tik mīļa kā latviešiem alus. visiem mājās vienmēr ir nutella, visi vienmēr jūsmo par nutellu, francūži, kas ir aizbraukuši uz vietām, kur tās nav par to sūdzas un amerikāņi, kas ir atbraukuši uz franciju, par to jūsmo kā vienu no lielākajiem atklājumiem.
pēc tam četratā sēdāmies mašīnā un burvīgā, siltā un saulainā dienā francijas alpu reģionā devāmies apskatīt mazu pilsētiņu ar lielu pili (chateau) suze de rousse.
suze de rousse atrodas kādus 70-80 km no valence, pašā pilsētiņā nekā nav, bet pils ir viena no trim slavenākajām un lielākajām reģionā. kad atbraucām, visi bija ļoti izsalkuši, tādēļ aizgājām uz jauku mazu restorānu ar mazu terasi.
pēc pusdienām uzkāpām kalnā uz chateau. pusi no chateau suze de rousse aizņem vīnu universitāte. stilīgi, jo es nemaz nezināju, ka kaut kur pasaulē, kas tāds eksistē, bet vajadzēja jau iedomāties, ka franči būs par to padomājuši..
pati pils bija skaista, bet nekas tāds īpaši grandiozs, bet apkārt bija burvīgs mežš, kurš atgādina tādu no filmām par maģiju. lillā puķītes noklāj zemi un tievi koki aizsedz debesis.
mazā nutellas maize manu kunģi nebija no rīta tā riktīgi piepildījusi, un lai gan nejutos īpaši izsalkusi, man pietika ar vienu mazu aperatīvu, lai sēdētu bišķiņ iereibušai pie pusdienu galda. man tas katrā ziņā likās smieklīgi. paldies dievam, ka nerunāju neko daudz un neliku noprast par savu stāvokli savai viesģimenei.
pēc pusdienām uzkāpām kalnā uz chateau. pusi no chateau suze de rousse aizņem vīnu universitāte. stilīgi, jo es nemaz nezināju, ka kaut kur pasaulē, kas tāds eksistē, bet vajadzēja jau iedomāties, ka franči būs par to padomājuši..
pati pils bija skaista, bet nekas tāds īpaši grandiozs, bet apkārt bija burvīgs mežš, kurš atgādina tādu no filmām par maģiju. lillā puķītes noklāj zemi un tievi koki aizsedz debesis.
pirmdien (lundi- nr.25) mūsu klase gāja uz teātri. le procés du bill clinton. uz teātri braucu ar marie riteni, kurš ir ļoti vecs un stilīgs pilsētas ritenis ar groziņu priekšā. un saulrietā, stāvot uz teātra trepītēm ar visu manu franču klasi, sajutos tā silti un labi.
izrāde bija tā, nu, nekas īpašs. nu, labi, es jau arī visu, ko viņi tur runāja, nesapratu, bet tā, salīdzinot, ar to, ko esmu rīgā redzējusi, šis nekas spešel nebija.
šodien visi iesim uz angļu filmu (KAS BŪS ORĢINĀLVALODĀ!!! JĀ!!!!) fish tank. skaitās ļoti laba, kaut ko uzvarējusi arī kannās un pilnīgi visa mana pilsēta par to runā. valence ir trīs kino teātri, no kuriem divos rāda nekomerciālas/vecas filmas. šeit daudzi interesējas par kino un esmu par to tik pateicīga, es dzīvoju franču alpu reģiona kino galvaspilsētā! jupī!
ā, un mums šodien arī izdeva kontroldarbus vēsturē+matemātikā. vēsturē skolotājs bija tik jauks un man neielika atzīmi, bet tikai komentēja. nekas jau, ka mans kontroldarbs izskatās kā apliets ar sarkano tinti. un matemātikā es dabūju 13. ā, jā, nebiju pieminējusi vēl, ka francūžiem atzīmju sistēma ir no 1 līdz 20. nezinu, kādēļ, bet tā nu tas ir.
domāju, ka dabūšu franču coberu savā šīs dienas bioloģijas kontroldarbā. lai cik tas arī nebūtu neloģiski, bet es pēc trim nedēļām francijā neesmu iemācījusies aprakstīt vairošanās sistēmu franciski (arī latviski ne!)
labi, čau, mīlīši.
No comments:
Post a Comment