diena nr.20, 21 un 22.

jā, te atkal es. trešdien (mercredi- diena nr. 20) mums bija peldēšana, kā jau katru trešdienu. šoreiz mūs sadalīga pa grupiņām, ņemot vērā mūsu peldēšanas prasmes. biju priecīga, jo šoreiz nebija vairs speršana pa citu žokļiem un liela spiešanās, tā iemesla dēļ, ka mani ielika super fort grupā, kur ir visi labākie. un mums arī bija visvairāk vietas baseinā.

vienīgais fail man bija tad, kad mums bija jāpeld uz laiku kraulā. laiku uzņēma pa trim cilvēkiem reizē, un es aizpeldēju pirmā līdz baseina galam, kādu pusotru metru priekšā pārējām, bet es nebiju sapratusi, ka mums ir jāpeld arī ATPAKAĻ un galu galā beidzu kā otrā, bet jutos kā muļķe.

ā, un bija arī cinéma stunda, bet todien mēs nedarījām to, ko normāli. bija atnākuši arī visi tie, kuri gribēja pamest grupu, un direktors, skolotāji, skolēni nāca runāt un stāstīt, kādēļ vajadzētu palikt. bet es negribu tā, ka nāk atpakaļ, jo, kad bijām pieci mums bija īpaša uzmanība, bet tagad atkal viss būs tāds.. čukstēšanās un aprunāšanas, kā tas notiek lielās klasēs.

pēc skolas aizgāju pastaigāties un uzgāju skaistāko ieliņu visā pasaule, rue du moulins. tā ir maza ieliņa, kuru uz pusēm pa vidu sadala mazs kanāls, kura malās aug kastaņi un vītoli. pāri tam ved mazi tiltiņi. man bija tik ļoti žēl, ka man nebija fotoaperāta līdzi, bet es atgriezīšos. pēc tam aizgāju pastaigāt pa veikaliem, un tieši tad, kad h&m jau stāvēju rindā un grasījos kaut ko pirkt, sapratu, ka man nav maka līdzi. fail.

bet drēbes šeit ir lētākas arī visās zaras, promod, utt, kas ir jauki, vienīgais man ir budžetiņš, pie kura jāpieturas.

ceturtdien (jeudi- diena nr.21)... nekas, galīgi nekas īpašs nenotika. man bija garš pusdienu starpbrīdis, pa kuru pastaigājos un aizgāju uz manu favorītspotu uzpīpēt, jo dārzā bija bail, ka viesutēvs pieķers, ja nāks pusdienot mājās. atpakaļceļā gribēju nopirkt koliņu, bet atkal nāca atklāsme, ka man nav līdzi maka.

piektdien/vakar/vendredi/dienā nr.22. nekas tāds īpašs arī nenotika, bet pēc ilgiem laikiem aizgāju ar savām klasesbiedrenēm kopā ēst pusdienas ēdnīcā.

franču skolēnu ēdināšanas sistēma: mana ēdnīca (la cantine) stipri atšķiras no rv1ģ ēdnīcas un jasa, protams, arī, bet kura tad ir tāda kā jasiņā?! mums visiem izdalīja tādas kā kredītkartes, kuras ir piesaistītas vecāku kontam, tā, ka par katru ēdienreizi skolā no tā atskaita 3 euro. par tiem 3 euro tu vari dabūt diezgan daudz pārtikas, sākumā vari dabūt maizi. tad tu ej pie letes, kur ir "starteri", tie var būt salāti/pica/quiche (kas ir tāds kā sacepums kūkas formā, smilšu mīklā)/uc. tad tev ir izvēle starp diviem galvenajiem ēdieniem, kur parasti viens ir ar gaļu un otrs ir bez gaļas vai ar zivi. tad tev ir jogurts/fromage blanc, + auglis, + gabaliņš siera, + deserts. nezinu, kā tie francūži var tik daudz apēst.

un forši ir, ka pirmdienās+piektdienās ir arī salātu bārs.

un lielākā atšķirība pilnīgi visās franču skolas ēdnīcās no latvijas, ir tā, ka viņi ēd arī latviešiem daudz "dīvainu" lietu arī skolas ēdnīcās. vienu dienu manā skolā pusdienās bija zaķis, mana klasesbiedrene celine, kura šeit ir pirmo gadu, stāstīja, ka pagājušajā skolā viņiem pasniedza arī ķengura gaļu pusdienās. vakar izvēle bija starp vistu ar paellu vai zivi ar dārzeņiem. desertā bija citrona kūka.

pēc ēšanas tu uzliec paplāti uz lielas slīdošās lentas, paņem savu šķīvi, ar dakšiņu nokasi visus pārpalikumus un atlikumus miskastē un tad mēģini atrast savu paplāti, uz kuras atkal atstāt šķīvi mazgāšanai. lūk, tā, tagad būšu jūs apgaismojusi par franču skolu ēdināšanu.

vakar vakarā pabeidzu savu grāmatu un atbrauca veronika, ēdām vakariņas un dzērām baltvīnu, bet es jutos nenormāli pārgurusi. pie galda sēdēju un jutu, ka laiks paiet garām, bet es vispār neko no tā, kas pagājis, neesmu uztvērusi. acis krita ciet un es vairs pat necentos ieklausīties.

naktī murgoju par briesmīgām atzīmēm daudzos jo daudzajos kontroldarbos, kas man pagājušo nedēļ bija.

tāds garais sanāca, bet malacis, ja izlasīji līdz beigām. bisons!