diena nr.14

man patīk, kā visi mani skolasbiedri sajūsminās par puisi skolā, vladimiru. viņa māte ir francūziete, tēvs ir krievs. viņš runā gan krieviski, gan franciski un kaut kādu, man neizprotamu, iemeslu dēļ viņam tiek pievērsta īpaša uzmanība. kādus trīs vakarus viņš ir pieminēts pie vakariņu galda, kad skolā viņš paiet garām, dziru "oh, c'est vladimir!" un marie draudzenes arī par viņu runā. nezinu, kaut kāda mistiska aura čalim.

austrumeiropieši šeit ir tāda eksotika.

tā pat arī, man, kaut kādai tur latviešu meitenei, vienmēr jautā-

1. vai latvijā ir auksti? (šis ir nr. 1 TOP jautājums)

2. vai tev garšo šņabis? (acīmredzot, francūžiem vodka ļoti iet pie sirds. nu, vismaz franču pusaudžiem, bet šeit tā ir dārga. ja latvijā, tu ieekonomē ar šņabīti, tad šeit.. dārgs prieks, lai piedzertos)

3. lettonie? a, c'est lithuanie? (jā, lietuva francijā arī nezināmu iemeslu dēļ ir labāk zināma par latviju)

kas šodien tāds interesants bez tā, ka aprit divas nedēļas, kopš esmu francijā? hmm, nu, es šodien izmazgāju savas drēbes un mana ģimene nelieto pulveri vai kaut kādas granulas, bet gan ekoloģiskus riekstus, lai mazgātu drēbes. viņi ieber kādus piecus plastmasas trauciņā ar caurumiņiem un tad to veļas mašīnā ar drēbēm. nu, es nesūdzos, drēbes izvilku svaigas un tīras.

rīt atbrauks mani mazie viesubrāļi. tad sestdien iešu ar marie un ophelie šopingot. šeit sāk kļūt drēgni un es pazaudēju savu vienīgo jaciņu, ko biju paņēmusi līdzi.

šodien bija atnācis kaut kāds vīrietis pirms vakariņām, lai parunātos ar benoit par mājas pārdošanu. nekas vēl nav parakstīts, bet nojaušu, ka tas drīz notiks un es mainīšu adresi. tad būs jāizvācas divu mēnešu laikā uz kādu vietu, kur nebūs tādi plašumi kā šeit. aj, bet, ko padarīs.

man ļoti nāk miegs un klausos kings of convenience: i don't know what i can save you from.

SALUT!