diena nr.8,9 & 10 (vīkends kannās)

piektdiena (diena nr.8.) mani pārsteidza. protams, bija nogurdinošā skola un visādas citas valodas grūtības, bet vakarā marie gāja satikties ar draudzenēm, aicināja mani līdzi.

bija jauki, līdz pusnaktij sēdējām vienā bāriņā, dzērām alu ar grenadīnu par 2,50 euro. uzzināju arī, ka mana viesmāsa pīpē. nopirku sev paciņu lakijus un biju laimīga.

sestdiena sākās ļoti agri, lai varētu paspēt uz vilcienu 8.00. mēģināju vilcienā pagulēt, bet neizdevās.

mums bija kaut kāds ļoti dīvains maršruts. ar tgv (kas ir franču ātrvilciens, tiešām ĀTRvilciens) no valence līdz marseļai un tad pa lēno līdz kannām no marseļas. tgv ir tik jaudīgs, ka braucot aizkrīt ausis, bet diezgan forši nobraukt kādus 200 km stundā.

stacijā mūs sagaidīja mana viesu māte, marie maman, armelle. maza, īsa franču sieviete, kādas viņas parasti mēdz būt, ar īsiem matiem un saulesbrillēm. viņi nedzīvo tieši kannās, bet vecā kannu daļā, kas ir it kā atsevišķa pilsēta 5 min attālumā ar mašīnu no kannu promenādes, le cannet. ļoti jauka pilsēta, mazas ieliņas, nav visa kannu komerciālisma, diezgan klusa.

pilsētmāja, kurā dzīvo armelle ar abiem brāļiem, nathan un maximilien, ir ar trīs stāviem, bez dārza. pirmajā stāvā, kur ir arī mana un marie istaba. ir televizors, tualete, mūsu istaba un istaba rafaelam, kurš [cik es sapratu] ir armelles bijušais draugs, bet kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo vēl joprojām tajā mājā. otrajā stāvā ir virtuve/ēdamistaba/dzīvojamā istaba vienā lielā telpā + nathan un maximilien istabas. ir liels logs aiz virtuves galda, pa kuru paveras skaists skats uz mājām un jūru. tad trešajā stāvā ir jumta terase, no kuras paveras vēl skaistāks skats, un viesmātes istaba. māja ir neiedomājami labi iekārtota un skaista.

todien armelle un nathan kaut kur aizbrauca, bet jaunākajam brālītim vajadzēja iet ciemos pie kādas savas draudzenes uz dzimšanas dienu. mums ar marie viņš bija jāaizved. maximiliens nevarēja atcerēties, kurā mājā/dzīvoklī dzīvo tā meitene, kad stāvējām pie kādas mājas durvīm un grasījāmies jau zvanīt, ķiķinošu meiteņu bariņš otrpus ielai sāka kliegt un spiegt: "maxi! maxi! ici! ici! maxi..". mazais nodūra galvu un nosarcis devās uz ballīti.

pēc tam mēs ar marie aizbraucām ar autobusu uz kannu centru, pastaigājām pa promenādi un runājāmies diezgan, diezgan ilgi. kannas vakarā ir skaistas ar visām gaismām, kafejnīcām un dārgajām viesnīcām, un, protams, palmām un jūru.

šodien aizbraucām uz pludmali. tā bija jauka maza pludmale bez smiltīm, bet ar oļiem, tajos krastos, kur ūdens ir tumši zils un klintis ir tumši sarkanas. bija silta, pat bišķiņ karsta diena un ūdens bija atsvaidzinošs. braucot uz turieni, vērojot jūru ar jahtām un klintis, priedes un mājas, skanot mūzikai un vējam no atvērtajiem logiem pūšot matos, es sapratu, cik skaisti būtu pa šejieni braukt vasarā ar sarkanu mašīnu bez jumta un mūziku, un draugiem.

mums bija mazs pikniks un tad devāmies atpakaļ. trīs stundu brauciens atpakaļ uz valence, sēžot vilcienā, pār mani nāca tāda silta atklāsme, ka es taču esmu francijā. c'est bon!