diena nr.3. [bonjour, viesģimene]

jā, šī diena bija oficiāli visbailīgākā diena visā manā mūžā. šodien pirmoreizi dzīvē man bija jāsatiek sava viesģimene.

tā kā man nepatīk izmantot citu viesmīlību, tad šis viss bija diezgan liels pārbaudījums.

diena sākās 5.45. manas meksikāņu istabas biedrenes krāsojās un mazgājās ļoti, ļoti ilgi. pa nakti atkal bija caurs miegs, lai gan pēdējos vakarus esmu bijusi anormāli nogurusi. no stresa? no tik daudziem nepazīstamiem cilvēkiem apkārt? nezinu. nezinu, nezinu.

7.00 mums [collines du rhone rajonam] bija jābūt autobusā. mēs bijām vienīgais rajons ar tik daudz cilvēkiem, kopā bijām kādi 30-40 cilvēki. tādēļ atšķirībā no visiem citiem mūs autobuss aizveda līdz galapunktam. citus iesēdināja vilcienā un pateica pieturu, kurā tiem jākāpj ārā. viss. nenormāli bailīgi.

mūsu brauciens ilga gandrīz 10 stundas. un visas 10 stundas tevi moka domas par to, kā tevi sagaidīs, ko tu teiksi savai ģimenei, vai tu viņiem patiksi, nemaz nerunājot par potenciālajām problēmām skolā! tas ir pietiekami mokoši. bet vismaz tev ir vēl kādi 39 cilvēki, kas jūtas tieši tā pat.

ierodāmies galamērķī, kur lielā rinķī stāvēja un mūs gaidīja viesvecāki. mūs sauca katru atsevišķi, katra ģimene sagaidīja savu bērnu, tad viņus nobildēja un sauca nākamo. arī ļoti bailīgi, bet laimīgā kārtā nebiju ne pirmā, ne pēdējā.

mani sagaidīt atbrauca mans viestēvs, benoit, un viesmāsa, marie. brauciens mājup nebija tik slikts, kā biju iedomājusies. protams, neņemot vērā, ka bija daudz neērtu klusuma brīžu un marie vadīja auto, tā kā viņai nav tiesību un viņa mācās, un mēs braucām pa šauriem ceļiem, lielām šosejām, augšup un lejup pa kalniem, tad man bija bail kaut ko teikt, lai neizraisītu autoavāriju.

mana māja ir liela. trīs stāvi. es dzīvoju vienīgā trešajā stāvā, otras [kura pašlaik ir amerikā] māsas istabā, kas ir pilna ar plakātiem un fotogrāfijām. lielākai daļai plakātu ir avrilas seja virsū, tā kā, jā.

pašlaik ir bijušas tikai dažas neērtas sarunas un man ir ļoti bail, jo rīt man jāiet uz skolu runāt ar direktoru. pff, es dažkārt nesaprotu, kādēļ aizbraucu. man orientācijā amerikānietes stāstīja par meiteni, kura bija tik bēdīga, ka viņa neatbrauca, bet tēvs viņu aizveda mājās. dažbrīd es arī jūtos tik bēdīga, bet es ceru, ka tas pāries.