bonjour, bonjour, bonjour, tas mazi maziņais, nepilnais procentiņš pasaules iedzīvotāju, kurš lasa manu virtuālo dienas grāmatu!
jūtos labi. pat mazliet ļoti labi.
pirmdien (dienā nr.11.) nekas īpašs nenotika. skola. vakarā aizbraucām ar marie un benoit uz badmintona treniņu. bija forši, īstenībā, nekad nebiju redzējusi, kā profesionāli spēlē badmintonu un tagad redzēju pilnu zāli ar cilvēkiem, kas spēlē super forši. bet badmintons nav īpaši grūts, tā kā grūti negāja.
vakarā atbrauca benoit draudzene, veronica, no lionas.
otrdien (diena nr.12) arī bija skola. bet šī bija pirmā diena, kad nopietni lija lietus, kopš ierados. pusdienu starpbrīdis man bija īpaši ilgs, 2.5 stundas, tā kā gāju mājiņās. atnāca arī marie ar savām draudzenēm, viņas bija nopirkušas pannini maizes un mēs kopā paēdām pusdienas.
pēc starpbrīža man bija bioloģija, kas ir vienkārši dizāsters. vēl foršāk bija tas, ka skolotāja ielika pārsteiguma kontroldarbiņu, kur es uzrakstīju tikai savu vārdu, uzvārdu un klasi, jo nesapratu pat, ko viņa no manis gribēja.
lietus nebeidza līt, bet pēc stundām es gāju pirkt peldkostīmu un cepurīti, un brillītes (man drausmīgi patīk, ka franči to sauc par bonnet un brilles par lunettes, šarmanti+eleganti vārdi) rītdienas sportiņam. tad vēl apstaigāju centru kārtīgi, izdarīdama visādas vajadzīgas un nevajadzīgas lietas.
atnācu mājās izmirkusi.
vakars bija jauks. veronica smuki apgrieza benoit matus un viņi iekurināja kamīnu. mēs dzērām baltvīnu pie kamīna, nogaršojām japāņu bonbongas un paēdām vakariņas.
benoit grib pārdot māju, jo, kad to pirka, mani viesvecāki vēl bija precējušies, un māja bija domāta sešiem cilvēkiem. bet tagad ir trīs, un tas sanāk pārāk dārgi. es gan ļoti ceru, ka viņi māju nepārdos, bet man nav balss šajā jautājumā.
šodien bija sportiņš ar peldēšanu. man ļoti patika, baseins gan bija diezgan mazs uz visi visulaik spēra viens otram pa žokļiem, bet bija forši. + vēl skolotājs, braucot atpakaļ uz skolu, mani uzslavēja, kas, protams, arī bija patīkami.
pēc tam man bija mana papildus cinéma-audiovisuel stunda, kas ir kā fakultatīvā nodarbība manā skolā. pirmā stunda bija izmēģinājumam, tad mēs bijām kādi 25. šodien mēs bijām 5. bet bija daudz foršāk, loģiski. mēs bijām lielajā kino telpā, kur ir lielais ekrāns, skatījāmies dokumentālās filmas un es pat mazliet sapratu, ko skolotāja teica.
voilà! šovakar savai viesģimenei gatavošu biezpiena klimpas no fromage blanc, kas nav īsti biezpiens, tā kā redzēsim, kā man veiksies.
bisons! [jeb BIS! kā teiktu franču gossip girl]
Man ir galīgi nelaba nojauta, ka Tev tur iet foršāk kā man Latvijā :D
ReplyDeleteman prieks par tevi!
ReplyDeletešobrīd ir labi. :D
ReplyDelete